Palīdzi Latvijas bērniem uzaugt ģimenē

Bērnu nami ir laba šeptīte.

Vai Gaismas pils atsver to, ka valstī ir slimi bērni un bērni, kam valsts nepalīdz? Vai tiešām šīs ārišķības nekad nebeigsies? Cik bērniem ir ziedojuši tādi kā Vilks, Dombrovskis un Zaķis?

Lai adoptētu jeb patiesībā nopirktu bērnu, kā tas sanāk vismaz mūsu valstī, var izdarīt pa garu birokratijas ceļu. Ģimenes dzīvē vairākus gadus ir kā zem lupas, sevišķi pirmo pusgadu, radot neveiklas situācijas, periodiski nākot sēdēt un pētīt ikdienu dienas garumā un atnākot nopēta bērnu un šausminās pat, ja ods iekož, jo kā gan to var pieļaut. Lai papēta, kā "parastās" ģimenes dzīvo. Tāpēc adoptē ārzemnieki, jo tur ir vienkāršāk, neviens nebrauks skatīties, tikai atbrauc, samaksā Latvijai naudu un aizved. Lai jau ved, jo gēnus izaudzināt nevar, tie ir to pašu zagļu un narkomānu bērni, kas atstāti. Ļoti retos gadījumos patversmēs dzīvojošiem bērniem ir bijuši kārtīgi vecāki. Cik nav nācies redzēt, ka audžu vecāki sakoztiem zobiem turpina dzīvot, ciešot no bērnu patvaļīgas rīkošanās un gadiem ejot, nākas vilkt āra no nepatikšanām. Jau agrā bērnībā, pat no 2 gadu vecuma bērni sāk ņemt sev nepiederošas lietas, tās iznīcināt. Citiem bērniem prātā neienāktu naktī celties un taisīt vaļā skapjus, somas, makus, bet zagļu instinkti saglabājas, tāpat kā noziedzīgais acu skatiens, kāds ir lielai daļai patversmēs dzīvojošajiem, tāds pats skatiens vēl ir tikai cietumniekiem. Par šīm niansēm dauzi ir informēti, tāpēc svešos gēnos nevēlas savus līdzekļus ieguldīt.