Noteikts, ka par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai - līdz 1400 eiro.
Savukārt par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā tiks piemērots naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai - no 500 līdz 7100 eiro.
Likumā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šajā likumā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt gadījumos, ja pārkāpumus konstatējušas Valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersonas, līdz lietas izskatīšanai administratīvā pārkāpuma procesu veic attiecīgi Valsts policija vai pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības vai aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kārtības pārkāpšanu fiziskajām personām paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1200 eiro.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu nosakot, ka par partiju finansēšanas kārtības, ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu un noteikto pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai - līdz 14 000 eiro.
Izmaiņas stāsies spēkā 1.jūlijā, kad saistībā ar dekodifikāciju administratīvos sodus vairs neregulēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Latvju puika