Par to trešdien vienojusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) padome, informē LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
LIZDA plāno pieprasīt tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), finanšu ministru Andri Vilku (V). "Paralēli centīsimies tikt pie vārda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajās reģionālajās diskusijās, kas sāksies nākamajā nedēļā. Rēzeknes pedagogi plāno boikotēt diskusiju 18.maijā Ludzā, jo Latgalē šajā datumā ir pēdējā zvana pasākums," stāstīja Grigorjevs.
Nākamajā pirmdienā, 14.maijā, LIZDA plānojusi izšķirošo tikšanos ar Reformu partijas Saeimas frakciju un 24.maijā tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, pēc kuras tiks paziņots padomes lēmums par protestiem.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis portālam Diena.lv atzina, ka šāda LIZDA rīcība neliecina par vēlmi konstruktīvi sadarboties. "Līdz šim esmu uzturējis regulāru dialogu ar LIZDA un, respektējot organizācijas viedokli, iesaistījis to reformu darba grupās. Jau pirmajās tikšanās reizēs esmu aicinājis LIZDA izstrādāt reālistisku un motivējošu pedagogu atalgojuma palielināšanas plāna piedāvājumu. Tā vietā esmu saņēmis tikai mehāniski pildāmas prasības," R.Ķīļa viedokli pauda ministra padomnieks Reinis Tukišs.
"Jau pirmajās tikšanās reizēs esmu aicinājis LIZDA izstrādāt reālistisku un motivējošu pedagogu atalgojuma palielināšanas plāna piedāvājumu. Tā vietā esmu saņēmis tikai mehāniski pildāmas prasības. Neskatoties uz to, IZM manā personā vairākkārt ir paudusi gatavību palielināt skolotāju algu zemākās likmes, jau sākot ar šī gada 1. septembri. Savukārt konkrētu motivācijas plānu varēsim piedāvāt ne ātrāk kā jūnijā, jo nepieciešami precīzi aprēķini, kā arī diskusija ar pedagogiem," sacīja ministrs.
R.Ķīlis uzskata, ka šāda LIZDA rīcība "drīzāk liek domāt, ka LIZDA vadībai ir kādi līdz šim publiski neizpausti iemesli, kāpēc tā izvēlējusies visradikālāko risinājumu situācijā, kad ministrija paudusi tai īpašu pretimnākšanu".
"Gribu uzsvērt, ka pedagogu viedoklis pārmaiņu īstenošanā man bija un ir ļoti nozīmīgs. Ja sarunas ar LIZDA vadību arī turpmāk virzīsies šādā nesaprotami iracionālā gultnē, meklēsim iespēju nodrošināt dialogu ar pedagogiem citā veidā. Arī pedagogu vidū esmu novērojis neapmierinātību ar LIZDA vadības lēmumiem," teica ministrs.
Kā ziņots, lai arī pašlaik ministrs publiski apliecinājis gatavību ar šā gada 1.septembri paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, ministrija pēc būtības nav atbildējusi uz pedagogu prasību par 10% palielināt arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām, kas šā gada pēdējiem četriem mēnešiem kopā ir aptuveni 7,02 miljoni latu.
Arodbiedrība atkārtoti uzsver, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana ietekmēs jebkuru tālāku aprēķinu pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidē. Turklāt LIZDA prasības neizslēdz iespēju pakāpeniskai pārejai uz darba samaksu pēc pedagogu darba kvalitātes pakāpēm.
Jau ziņots, ka arodbiedrība pieprasa valdībai no šī gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.
(ziņa papildināta ar 5.-8. rindkopu)