Ar Muižnieci aģentūrai BNS neizdevās sazināties, jo viņa uz tālruņa zvaniem neatbild.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne informēja, ka procesa virzītājs uzskata, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai varētu sākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi Muižnieci, uzrādot viņai apsūdzību.
Ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci nosūtījis Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā atbilstoši Saeimas Kārtības rullī noteiktajai kārtībai.
Ierosinājums nosūtīts arī Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim.
Kūtra palīdze Līga Pauliņa teica, ka Kūtris plāno doties komandējumā un, iespējams, nākamnedēļ tiesneši lems par tālāku rīcību.
Savukārt Valsts prezidenta padomnieks Edgars Pastars apliecināja, ka vēstule no Ģenerālprokuratūras ir saņemta un kanceleja to izvērtēs.
Lai prezidents varētu iekļaut šo jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā, Saeimas Juridiskajai komisijai ir jāsagatavo lēmuma projekts par Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai. Prezidents darba kārtībā nevar iekļaut Ģenerālprokuratūras vēstuli, norādīja Pastars. Saeimas ārkārtas sēde tiks sasaukta, tiklīdz būs sagatavots lēmuma projekts.
Nākamā Saeimas sēde plānota 13.oktobrī.
Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā
Jau ziņots, ka bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9.Saeimā, pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. To februārī paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne (abi Vienotība).
Muižniece pērn maijā, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, no Tautas partijas izstājās, taču viņas savulaik pārstāvētā partija tiesā cīnījās, lai nebūtu jāpilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā. Pēdējās instances tiesa nesen lēma par sliktu Tautas partijai.
Jūnijā Satversmes tiesas tiesneši akceptēja Muižnieces lūgumu apturēt viņas pilnvaras uz Ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas laiku.
ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris toreiz pavēstīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai nebūtu pārmetumu un pār tiesu negultos aizdomu ēna.
(ziņa papildināta ar pēdējām divām rindkopām;papildināta arī 11.rinkopa)