Ķuzis apstiprināja, ka ir apcietināts bankas priekšsēdētājs Ivars Priedītis un aizturēti arī pārējie bankas valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs, kuru līdzdalība iztrūkuma izveidē tiek noskaidrota.
Par aizdomās turamo lietā atzīts arī bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, un tiek lemts par viņa izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā.
Ķuzis apstiprināja, ka aizdomās turamā statuss pašlaik ir piemērots tieši Priedītim un Antonovam. Savukārt pārējie aizturētie sniedz liecības un tālāk, izejot no liecībām un sadarbošanās ar izmeklētājiem, tiks lemts par viņu statusa iespējamām izmaiņām.
"Es domāju, ka tas nav galīgais, visticamāk, ka šeit varētu būt runa par krāpšanām, dokumentu viltošanām un tamlīdzīgiem iespējamiem nodarījumiem. Izmeklēšana turpināsies un tad jau šie jautājumi kļūs arvien skaidrāki," preses pārstāvjiem norādīja I.Ķuzis.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane skaidroja, ka šie līdzekļi ir ieķīlāti par labu trešajām personām. Tomēr FKTK rīcībā nav šo ķīlas līgumu, tādēļ FKTK lūgs starptautisko palīdzību, ņemot vērā, ka šajā procesā iesaistītas trīs valstu bankas un "ir līdzekļi piecās bankās".
I.Krūmane atzina, ka pagaidām nav informācijas, kad notikuši pārkāpumi, taču tie tika konstatēti 18. novembrī.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pavēstīja, ka Priedītis vērsās policijā, taču nepatiesas ir publiskajā telpā izskanējušās ziņas, ka, tikai pateicoties šai viņa rīcībai, kļuva zināms par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Kā pastāstīja Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš, viņa klientam Priedītim Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, bet pārējiem aizturētajiem apcietinājums nav piemērots, turklāt neesot arī īsti skaidri viņu aizturēšanas iemesli.
Priedītis ticis aizturēts vakar, kad viņš pats vērsies VP un policija pēc viņa iesnieguma sākusi kriminālprocesu. Priedītis policistiem stāstījis, ka, iespējams, viņa nepārdomātas rīcības rezultātā bankai ir radušies zaudējumi. Kredītiestādes prezidents atzinis, ka ir parakstījis dokumentus attiecībā uz bankas finanšu līdzekļiem, neievērojot kārtību, kādā šie dokumenti ir jāparaksta.
Vārpiņš nekonkretizēja, par cik lieliem zaudējumiem varētu būt runa - viņš apstiprināja, ka tie ir vairāki miljoni latu, taču lietā figurējot dažādas summas, no kurām viena esot aptuveni divreiz lielāka par otru.
Vārpiņš pastāstīja, ka kriminālprocess esot sākts par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma (KL) 196.pantā "Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana", taču lietā "mantkārīgs motīvs neparādās," uzsvēra advokāts.
Pēc Priedīša iesnieguma sāktajā kriminālprocesā esot veiktas vairākas kratīšanas, tai skaitā izmeklētāji "ciemojušies" arī bankas prezidenta dzīvesvietā un darbā.
Vārpiņš ir sašutis par VP rīcību, lūdzot viņa klientam piemērot apcietinājumu, tāpat šokēts esot arī viņa klients, kurš patlaban ir ievietots ārstniecības iestādē.
Advokāts uzsvēra, ka Priedītis pats pieteicās policijā, atzina savu vainu, pauda gatavību sadarboties ar izmeklētājiem un nepārkāpa viņam sākotnēji piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, taču, neraugoties uz to, VP vērsās tiesā ar lūgumu viņu apcietināt. Tas Priedītim esot bijis liels psiholoģisks trieciens, tāpēc arī viņš nonācis ārstniecības iestādē, kur atrodas joprojām, bet tiesa par viņa apcietināšanu lēmusi bez paša klātbūtnes.
Kā ziņots, VP ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA pastāstīja, ka VP minēto kriminālprocesu sākusi pēc KL 196.panta 2.daļas. Prokuratūra pār šo procesu veic uzraudzību.
KL 196.panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas mantkārīgā nolūkā izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.
Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām (24 000 latu).
Firmas.lv informācija liecina, ka Latvijas Krājbankas valdē strādā Priedītis, kurš pilda valdes priekšsēdētāja pienākumus, Zalāns, Ovčiņņikova, kā arī Pelcbergs. Savukārt bankas padomē strādā Krievijas un Lietuvas iedzīvotāji - Raimonds Baranausks, kurš ir priekšsēdētājs, Aleksandrs Antonovs, Naglis Stanciks, Oļegs Suhorukovs un Vladimirs Antonovs.
Tikmēr neoficiāla informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka pagājušajā nedēļā nozīmīgi naudas līdzekļi - vairāki desmiti miljonu latu - pārskaitīti prom no Latvijas Krājbankas. Tas arī mudinājis likumsargus un finanšu tirgus uzraugus rīkoties tik strauji un ierobežot bankas darbību. Kopumā lietā varētu būt runa pat par vairāk nekā 100 miljonu latu "aizplūšanu" no bankas.
Kā ziņots, FKTK padome pirmdien nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra, aģentūru LETA informēja FKTK.
FKTK nolēmusi apturēt arī Latvijas Krājbankas valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kas veic bankas pārvaldīšanu un ir pārņēmusi valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
FKTK pārstāve Ieva Upleja apstiprināja, ka FKTK lēmums apturēt bankas darbību attiecas arī uz bankas ikdienas saimniecisko darbību. "Banka patlaban nedrīkst veikt nekādus maksājumus, tostarp savu rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem," skaidroja Upleja.
Kā novēroja aģentūra LETA, šodien ir slēgtas Latvijas Krājbankas filiāles, nedarbojas Latvijas Krājbankas bankomāti, nav iespējams norēķināties ar Latvijas Krājbankas izdotajām maksājumu kartēm, kā arī nevar veikt darījumus Latvijas Krājbankas internetbankā. Līdz ar to cilvēki, kuriem alga vai pensija tikusi pārskaitīta uz Latvijas Krājbankas kontu, pagaidām ar šo naudu rīkoties nevar.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece šopēcpusdien informēja, ka rīt, 23.novembrī, no rīta katra privātpersona no saviem Latvijas Krājbankas kontiem bankomātā varēs izņemt 50 latus.
(pievienota 7.,8. rindkopa)