Šo variantu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar ģimeņu ar bērniem jautājumiem. Taču šis variants prasīs papildu finansējumu līdz 2014.gadam.
LM izstrādātā koncepcija par ģimenes valsts pabalsta reformu ceturtdien pieteikta izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, un tā drīzumā būs arī valdības darba kārtībā.
Koncepcijā piedāvāti kopumā četri varianti, taču LM atbalsta risinājumu, kas paredz no 2012.gada saglabāt pašlaik spēkā esošo sistēmu – par katru bērnu ģimenē tiek piešķirts vienāda apmēra pabalsts jeb astoņi lati mēnesī.
Savukārt no 2015.gada janvāra pabalsts tiek diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē nosaka valdība, par otro bērnu pabalsts ir divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.
"Šā varianta īstenošanas ietvaros ģimenes valsts pabalsts saglabās savu universālo būtību, paredzot atbalstu par ikvienu bērnu Latvijā," norāda LM.
Īstenojot šo variantu, ģimenes valsts pabalsta izmaksai 2012.gadā būs nepieciešami kopumā 33,9 miljoni latu, 2013.gadā – 33,7 miljoni, 2014.gadā – 33,6 miljoni latu. LM budžets nākamgad būs jāpalielina par 22,2 miljoniem latu, 2013. un 2014.gadā – par 21,9 miljoniem latu.
Realizējot pārējos piedāvātos variantus, izdevumi budžetā samazināsies.
Pirmais variants paredz no 2012.gada palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu no pašreiz spēkā esošajiem 70 latiem mēnesī līdz 102 latiem mēnesī, bet ģimenes valsts pabalstu astoņu latu apmērā piešķirt ģimenēm, kurām ir trūcīgas ģimenes statuss. Tādējādi valsts budžetā izdotos ietaupīt 27,5 miljonus latu ik gadu.
Otrais risinājums arī paredz no 2012.gada palielināt IIN atvieglojumus pirmajā variantā noteiktajā apmērā, taču pārtraukt ģimenes valsts pabalsta izmaksu, trūcīgām ģimenēm ar bērniem sniedzot tikai pašvaldību sociālo atbalstu. Šā varianta realizācijas gadījumā valsts budžeta ieņēmumi samazināsies par 23,6 miljoniem latu, bet izdevumi ģimenes valsts pabalstiem valsts budžetā - par 34,2 miljoniem latu ik gadu. Tā kā nav noteikts pat minimālais slieksnis, no kura sniedz atbalstu, un pašvaldībām būs brīva griba sociālās palīdzības sniegšanā, nav iespējams aprēķināt pašvaldību izdevumus.
Savukārt trešais variants paredz no 2012.gada ģimenes valsts pabalstu piešķirt tikai trūcīgajām ģimenēm. Par katru trūcīgu bērnu tiek piešķirts vienāda apmēra ģimenes valsts pabalsts – 16 latu mēnesī. Lēmumu par ģimenes valsts pabalstu piešķiršanu pieņem, kā arī pabalsta izmaksu nodrošina pašvaldības, paredz trešais variants. Realizējot šo ideju, pašvaldību budžetā ik gadu vajadzēs papildu 13,3 miljonus latu, bet valsts budžetā kopējais izdevumu samazinājums būs 20,9 miljoni latu ik gadu.
Labklājības ministre Ilona Jurševska norādījusi, ka ģimenes valsts pabalsts tika ieviests 1992.gadā, kad iekšzemes kopprodukts piedzīvoja kritumu par 44% salīdzinājumā ar 1991.gadu un valstī ekonomiskā situācija bija daudzreiz sliktāka nekā pašlaik.
"Mums ir jādomā ne tikai par nākotni, bet arī par to, kā ģimenēm ar zemiem ienākumiem izdzīvot tagad. Uzskatu, ka pabalsts ir jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns būs sasniedzis divu gadu vecumu," paskaidrojusi Jurševska.
Saruna par ģimenes valsts pabalsta turpmāku izmaksu tiks turpināta 11.augustā Demogrāfisko lietu padomes sanāksmē, kuru vadīs Ministru prezidents.
"Ģimenes vienmēr ir rēķinājušās ar tā dēvēto bērnu naudu, un tas ir būtisks kā viens no motivējošiem elementiem šābrīža saspringtajā demogrāfiskajā situācijā," uzsvērusi Jurševska.
Jau vēstīts, ka LM šā gada sākumā bija izstrādājusi koncepciju par ģimenes valsts pabalsta reformu, taču no tās atteicās, jo piedāvātie varianti nesniedza vēlamo rezultātu. LM sāka izstrādāt jaunu koncepciju. Iepriekš kā reālākais variants tika apspriesta iecere ģimenes valsts pabalstu aizstāt ar nodokļu atlaidēm un sociālo palīdzību.
Pašlaik ģimenes valsts pabalsta apmērs ir astoņi lati mēnesī par katru bērnu no viena līdz 15 gadu vecumam vai arī, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecumam, ja vien jaunietis nav stājies laulībā.
(Papildināts ar Jurševskas sacīto)