"Es nedomāju, ka būtu slikti, ja netiktu rādītas regulārās ziņas par Rīgas domes sasniegumiem un Ušakova kungu. Ziņas tur tiek miksētas, jo ir tādas, kas tiešām ir nozīmīgas sabiedrībai un tādas, kas kanāla vadībai liekas svarīgas un tiek izceltas. Mēs būtu kaut ko zaudējuši tad, ja tās būtu unikālas ziņas, ja tās nebūtu vienas no ļoti līdzīgām ziņām. Bet tādā viedokļu daudzveidības ziņā tas, protams, ir zaudējums," portālam Diena.lv sacīja mediju pētniece Anda Rožukalne.
Tāpat A. Rožukalnei šķiet neizprotami, ka ar šīm problēmām cīnās kanāla vadība, nevis paši televīzijas darbinieki. "Viņi neprotestēja un nelūdza valstij aizsardzību vai sabiedrības uzmanību tad, kad viņiem vajadzēja veidot maksas sižetus par Šleseru un Ušakovu pirms vēlēšanām. Bet, kad topa menedžements iet piketēt, tas ir tāds viņu komunikācijas veids. Es īsti neredzu saikni starp to problēmu, ka viņi cīnās pret dārgo apraidi un ziņu raidījumiem, jo tā ir viņu izvēle - ziņu raidījumus veidot vai nē," uzskata mediju pētniece.
Biznesa augstskolas Turība asociētajam profesoram Aināram Dimantam šķiet, ka LNT ir pievērsusi uzmanību problēmai, kuru gan neesot radījusi šī valdība, turklāt saistīta ar to, kā Latvijā tika veikta pāreja uz ciparu televīziju.
"Tur jau ir iestrādāta tā problēma, uz kuru pamatoti LNT norāda par tiem 650 tūkstošiem latu, kas ir jāmaksā par nacionālo apraidi. Tas jau nāk no turienes, tādēļ uzreiz jautājums, kur tad LNT bija toreiz, kad lielā mērā apvienība Par labu Latviju!, kuru, ja mēs neesam ļoti aizmāršīgi, LNT ļoti virzīja. Bija arī tāds raidījums Latvija, mēs tevi dzirdam. Tur bija vietā kritizēt to modeli. Līdz ar to LNT ir tās politikas upuris, ko paši ļoti atbalstīja," uzskata A. Dimants.
Tāpat A. Dimants uzsvēra, ka LNT ir privāta kompānija, tādēļ privātam biznesam nevajadzētu pretendēt uz to, ka kādam tas būtu jāuztur. "Tad jau katrs tagad teiks, ka mēs vairs nevaram strādāt un mēs tagad neko nedarīsim, un tas ar man neliekās sevišķi nopietni. Es saprotu, ka var iet piketēt un var rosināt diskusiju, bet, pārtraukt savus raidījumus, savas ziņas - tas ir nenopietni," sacīja mediju pētnieks.
Salīdzinot LNT auditorijas daļu 2011. gada oktobrī un 2010. gada oktobrī, redzams, ka reitingi kritušies no 16,4 % līdz 12,4 %, liecina TNS publiski pieejamie dati. Pārējiem kanāliem gada laikā reitini pieauguši vai bijuši nemainīgi - LTV1 2010.gada oktobris - 7,6 %, 2011.gada oktobris - 8,5 %, LTV7 - 2010.gads oktobris - 4,7 %, 2011.gada oktobris - 4,7 %, TV3 - 2010.gada oktobris - 13,7 % - 2011.gada oktobris - 14,3 %.
To A. Rožkalne saista ar krievu kanālu pieaugošo popularitāti, kuros redzamas dinamiskākas, jaunākas filmas un seriāli, turklāt tos iecienījuši kā latvieši, tā krievi. Viņasprāt, šajā gadījumā nevar izcelt tikai LNT reitingu kritumu, jo tie vairāku gadu laikā samazinājušies arī citiem kanāliem. "No otras puses - viņi tomēr savas politiskās saites nespēj noslēpt. Varbūt arī tas ir faktors tam, ka cilvēki mazāk skatās LNT," piebilda A. Rožukalne.
Arī A. Dimants pieļāva, ka LNT darbība pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kad televīzija pārvērtusies par sava veida ruporu un vienas partijas televīziju, nav uzlabojusi LNT reputāciju. "To jau skatītāji redz, un, iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir kaut kāds kritums," sacīja A. Dimants. Tiesa gan reitingu kritumu šobrīd esot grūti izskaidrot, jo būtu nepieciešams izpētīt gada vidējos rādītājus.
Arī LNT pārstāve Ingrīda Sermole reitingu kritumu skaidro, pirmkārt, ar digitalizāciju, kuras rezultātā skatītājiem ir pieejams daudz plašāks kanālu klāsts, tādēļ nacionālajiem kanāliem ir jākonkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar neskaitāmiem ārvalstu kanāliem. Tāpat viņa norādīja, ka Latvija ir piedzīvojusi dziļu ekonomisku krīzi, kas likusi nacionālajiem kanāliem optimizēt izdevumus, samazināt ražošanas izmaksas un raidījumu skaitu.
"Līdz ar konkurences palielināšanos, ekonomiskās situācijas dēļ, LNT nebija iespēja investēt attīstībā, lai pilnvērtīgi konkurētu ar ārvalstu medijiem, tieši otrādi, bija jātaupa uz programmas veidošanu," sacīja I. Sermole.
Viņa arī kritizēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbību, kas, kā norādīja LNT pārstāve, lobē kabeļtelevīziju intereses, atverot durvis arvien vairāk ārvalstu, tai skaitā, Krievijas kanāliem, turklāt tiekot kropļots reklāmas tirgus, jo tajā joprojām darbojas valsts dotētie mediji.
"NEPLP bezdarbības rezultātā ir izveidojušies nevienlīdzīgi konkurences apstākļi televīziju tirgū, kas grauj komercmediju darbību un apdraud to pastāvēšanu," pauda I. Sermole.
(precizēta 7.rindkopa)