Viņš klāsta, ka runājis ar mediķiem, kuri septiņgadīgo bērna aci operējuši - tie apgalvojot, ka trauma tik un tā bijusi par smagu un acs būtu zaudēta arī tad, ja operācija būtu veikta nedaudz ātrāk. Tikmēr Veselības inspekcija pēc savas iniciatīvas uzsākusi lietas apstākļu noskaidrošanu, lai lemtu par izmeklēšanas uzsākšanu.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā svētdienā Užavā traumu guva septiņgadīgā Ketlīna. Ventspils slimnīcā konstatēts, ka trauma ir tik smaga un sarežģīta, ka operācijai nav nedz nepieciešamās tehnikas, nedz arī pieredzes, tāpēc mazā paciente jānogādā Rīgā. Tomēr ātrā palīdzības mašīnas vietā Ketlīna braukusi ar privāto transportu. Rīgā operācija nav izdevusies un acs zaudēta.
Rēķinājās ar pilsētas svētkiem
“Man ļoti žēl, ka nelaimes gadījumam ir tik smagas sekas un meitenei nācies zaudēt actiņu, taču joprojām pieturos pie mediķiem tagadējos ekonomiskajos apstākļos uzspiestā principa — ātrās palīdzības mašīnu un brigādi sūtīt tikai tādos gadījumos, kad cilvēka dzīvībai draud reālas briesmas," teic O. Ķeņģis. Pēc bērna nonākšanas Ventspils slimnīcā viņam bija saruna ar acu ārstu Paimanu Emadi, kurš apstiprināja, ka trauma ir ļoti smaga un Ventspilī operācija nav iespējama, taču meitenītes dzīvībai tiešas briesmas nedraud. "Todien Ventspilī noslēdzās pilsētas svētki, bija daudz aizsvinējušos cilvēku un autobraucēju, varēja sagaidīt avārijas un citādas nepatikšanas, uz kurām ātro mediķiem būtu jāierodas. Tādos apstākļos bija liels risks sūtīt neatliekamās palīdzības automašīnu uz Rīgu. Protams, pastāvēja iespēja izsaukt ātro rezerves brigādi, bet arī tās savākšanās prasītu varbūt stundu, kuras laikā vecāki jau būtu pusceļā uz Rīgu. Vēl vairāk laika tiktu zaudēts, izsaucot Katastrofu medicīnas centra automašīnu, pat ja tāda būtu brīva," skaidro O. Ķeņģis.
Viņš sazinājies arī ar mediķiem, kas mazo Ketlīnu operēja — viņi uzskata, ka trauma bijusi pārāk smaga un actiņu glābt nebūtu izdevies arī tad, ja viņu atvestu nedaudz ātrāk. "Diemžēl, ātrajiem jābūt gataviem un jārēķinās ar situāciju, ka viņu palīdzība būs vajadzīga tieši dzīvības glābšanai," lēmumu skaidro O. Ķeņģis.
Meitenīte atlabst
Šobrīd ir pirmā diena, kad bērns jūtas cerīgāk, piecas dienas pēc operācijas saka viņas mamma Kristīne. Šodien Ketlīna jau verot vaļā otru actiņu, ko iepriekš nav darījusi un palēnām atlabst. Viņa klāsta, ka saskaņojums par privātā auto izmantošanu ātrās palīdzības vietā gan bijis diezgan vienpusējs. "Mums pajautāja, vai mums ir savs transports. Pēc apstiprinošas atbildes pateica, ka nāksies pašiem vest uz Rīgu, jo ar ātro palīdzību var tikai tad, ja ir briesmas dzīvībai," stāsta Kristīne. "Neesmu Ķeņģi ne redzējusi, ne runājusi. Kā tas ir ar mūsu piekrišanu - ja mēs nezinām, kas ir ar mūsu bērnu, protams, ka mēs mudīgi paši vedam, mēs taču neiesim tērēt laiku strīdoties un pierādot taisnību. Ja jāved pašiem, tad jāved," situāciju skaidro Kristīne.
Nepilnu triju stundu ceļš uz Rīgu esot bijis nepanesams - meitiņai vairākkārt palicis slikti, paši būtiski pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, jo vēlējušies pēc iespējas ātrāk nokļūt galvaspilsētā. Bet šobrīd Kristīnei svarīgākais ir būt blakus bērnam, par sūdzību iesniegšanu viņa domās, kad Ketlīna atlabs.
Uzsāk apstākļu noskaidrošanu
Veselības ministrijas pakļautībā esošā Veselības inspekcija pēc savas iniciatīvas uzsākusi lietas apstākļu noskaidrošanu. Kā Diena.lv sacīja inspekcijas preses sekretāre Dace Vīksne, pirmdien taps skaidrs, vai par šo gadījumu tiks uzsākta izmeklēšana. Pagaidām inspekcija nav saņēmusi vecāku sūdzību par mediķu rīcību. Inspekcija pieprasījusi informāciju no Ventspils slimnīcas un Bērnu slimnīcas Rīgā, kur meitene nogādāta.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta preses sekretāre Ilze Bukša Diena.lv pastāstīja, ka Ventspils pagaidām nav pievienota vienotai ātrās palīdzības dienesta sistēmai Latvijā. Viņa stāstīja, ka tajās teritorijās, kur tā jau darbojas, hospitalizācijas kārtība ir vienota un notiek koordinācija. Vienotā sistēma dodot iespēju no Rīgas sūtīt pretī ātro palīdzību, lai pārņemtu pacientu. Septembrī vienotais dienests būs ieviests 70% Latvijas teritorijas.
Tomēr viņa pauda uzskatu, ka šādos gadījumos pacients, turklāt, ja tas ir bērns, būtu jāved ar medicīnisko transportu. “Ja presē lasītā informācija ir patiesa, tad mēs kā dienests uzskatām, ka bērns ar šādu traumu ārstniecības iestādē būtu jānogādā ar specializēto transportu,” viņa teica, taču norādīja, ka pagaidām nav pilnīgas informācijas par notikušo.
(papildināta ar 5. un 6. rindkopu)