Ministru kabinets otrdien noraidīja ieceri par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai.
Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka, izvērtējot iespēju samazināt PVN likmi pārtikas produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12%, fiskālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2015.gadā būtu negatīva - tie samazinātos par 194,8 miljoniem eiro. Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas - budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.
Uzsvērts, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. Jābūt skaidram un mērķtiecīgam virzienam, kā izmantota valsts budžetā neiegūtā PVN summa. Līdzšinējā pieredze liecina, ka samazināts PVN pārtikas precēm praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Turklāt līdz ar tikai vienas pārtikas grupas produktu piegādēm samazinātu PVN likmi, to administrēšana radītu papildu slogu gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem.
LPUF arī uzskata, ka, nesamazinot PVN pārtikai, izdevīgāk būs produkciju importēt, jo ar pašreizējām nodokļu likmēm nauda netiek "iesaldēta" PVN veidā, proti, zaudējumi, pērkot vietējo produkciju, ir aptuveni 0,5% no pirkuma summas, pieņemot ka priekšnodokļa atmaksa notiek ar mēneša nobīdi un naudas cena ir 6% gadā.
Ļoti būtisks ieguvums, samazinot PVN likmi pārtikai, būtu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās. Aprēķini rāda, ka tā samazinātos par 8%. Tas arī būtu nozīmīgs instruments, lai samazināt ēnu ekonomikas izraisīto cenu kropļošanu.
Pievienotas pēdējās divas rindkopas ar LPUF viedokli