Streļčenoks ceturtdien medijiem pavēstīja, ka prasību par šo grozījumu nebremzēšanu ir nosūtījis katram Saeimas deputātam. Pēc viņa teiktā, ņemot vērā daudzu ekspertu, tostarp Delnas, Providus un starptautisku organizāciju, atbalstu likuma izmaiņām, neesot objektīvu iemeslu Vienotības rīcībai apturēt tā to tālāku virzību, kas nodarītu kaitējumu valsts demokrātijas pamatprincipiem.
"Sanāk, ka vienas politiskas partijas dažiem pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai neatbalstīt ļoti nozīmīgu lēmumu ar vienpersonisku un cinisku acīmredzamu labumu sev," teica Streļčenoks.
Aizstāvot KNAB "tiesisku statusu un mērķus", Streļčenoks jau ceturtdien rakstiski individuāli vērsās pie katra Saeimas deputāta, aicinot uzņemties pilnu atbildību par VK izstrādātā likumprojekta tālāku rīcību, lai "aizsargātu valsts intereses".
Streļčenoks atgādināja, ka Latvija kā Eiropas Savienības un vairāku citu organizāciju dalībvalsts uzņēmusies saistības cīņā ar korupciju, kas iespējams ar politiski neatkarīgas institūcijas darbību. Tas esot pretrunā ar Vienotības paziņojumu par KNAB likumprojekta tālāku nevirzīšanu.
Vienotības Saeimas frakcijas vārdā ceturtdien izplatītā paziņojumā pausts, ka efektīvu KNAB darbību iespējams nodrošināt, aktualizējot KNAB likumā ietvertās normas un jaunajā regulējumā paredzot samērīgu līdzsvaru starp KNAB neatkarības garantijām, biroja priekšnieka atbildību par iestādes darbības efektivitāti un tiesiskumu un pārraugošo institūciju iespējām vērtēt KNAB un tā vadītāja darbības un to rezultātus.
Sabiedrība ar KNAB saista lielas cerības, un spēcīgam KNAB ir nozīmīga loma valsts ekonomiskās attīstības, politisko procesu caurskatāmības un sabiedrības uzticības valsts varai nodrošināšanā, uzsver Vienotība. Pašlaik ir skaidri redzams, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem rakstītais KNAB likums nespēj risināt samilzušās KNAB iekšējās un pārraudzības problēmas, kas savukārt kavē pilnvērtīgu biroja darbu un spēju operatīvi izvērtēt iespējamus korupcijas riskus un novērst pārkāpumus, efektīvi uzraudzīt partiju finanses un īstenot citas tam likumā noteiktās funkcijas, pauž partija.
Diemžēl arī Valsts kancelejas (VK) izstrādātie grozījumi KNAB likumā nerisina esošās biroja darbības un pārraudzības problēmas. KNAB likumam jāspēj nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu līdzsvaru starp KNAB kā neatkarīgas iestādes darbu un nepieciešamību pēc efektīva biroja un tā priekšnieka darbības izvērtēšanas mehānisma. Rīcībspējīga KNAB darba nodrošināšana ir tieša KNAB priekšnieka atbildība, par kura iecelšanu amatā pēc Ministru kabineta ieteikuma lēmis parlaments. Izstrādātajos likuma grozījumos ir paredzēts atteikties no iespējas novērtēt KNAB priekšnieka darbības un to rezultātus, kā arī ļaut KNAB priekšniekam vienpersoniski lemt par biroja reorganizāciju. Tāpat vairs netiek paredzēta biroja iekšējo normatīvo aktu saskaņošana. Atsakoties no KNAB priekšnieka vērtēšanas un pārraudzības instrumentiem, pilnvērtīga KNAB pārraudzība kļūst faktiski neiespējama, un likumdevējam ir liegts īstenot savas līdzatbildības funkcijas, uzsver Vienotība.
KNAB likuma uzlabošanas darbs jāturpina Saeimā, meklējot tādus juridiskus risinājumus, kas nākotnē spētu nodrošināt efektīvu un neatkarīgu KNAB darbību, vienlaikus risinot arī biroja pārraudzības problēmas. Par nepieciešamajām izmaiņām KNAB darbības uzlabošanai partija rosina diskutēt Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas veidotā darba grupā, ievērojot starptautiskās rekomendācijas un paredzot, ka jaunais regulējums stātos spēkā līdz ar nākamā KNAB priekšnieka apstiprināšanu amatā, pausts Vienotības vēstījumā.
Vienotības frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka šis likumprojekts nerisina esošās problēmas KNAB, bet pat sarežģī tās, turklāt tas arī negarantē to, ka nākotnē piedāvātais modelis varētu efektīvi strādāt. Līdz ar to frakcija aicina šo likumprojektu tālāk nevirzīt, savukārt Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija izveidot darba grupu, kas diskutētu par iespējamām izmaiņām.
Vienotības frakcijas sēdē VK direktore Elita Dreimane pārrunāja VK sagatavotos grozījumus KNAB likumā. Iepriekš bija plānots, ka šis likumprojekts valdībā tiks skatīts nākamnedēļ. Savukārt Vienotības frakcija aicinās premjerministri Laimdotu Straujumu (Vienotība) šo jautājumu neiekļaut darba kārtībā.
Āboltiņa uzsvēra, ka izstrādātie grozījumi ir apjomīgāki nekā pats likums, līdz ar to Dreimanei vaicāts arī par to, kāpēc netika izveidots jauns likumprojekts.
Kā ziņots, grozījumi ir vērsti uz KNAB statusa stiprināšanu, pirmkārt, attiecībā uz iestādes funkcionālo neatkarību. Sagatavotās likuma izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KNAB tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. VK rosinājusi noteikt, ka turpmāk KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdotu tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekristu, jautājumu nodotu izskatīšanai valdībā, un tās lēmums būtu galīgs.
Papildināts ar Vienotības vēstījumu
Nagla