Šādus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole, pārbaudot 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu 2013.gada pārskatus. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pirmdien žurnālistiem atzina, ka dažās valsts pārvaldes iestādēs apetīte, salīdzinot ar 2012.gadu, ir augusi, un pērn rīkotas semināru pusdienas pilīs un koncepciju apspriešanas dārgos restorānos.
Pērn turpinājuši augt izdevumi valsts budžeta iestāžu administratīvajām vajadzībām, proti, 2011.gadā šādi izdevumi bija 12,3 miljonu latu lieli, 2012.gadā - 13,6 miljoni latu, bet 2013.gadā - jau 16,7 miljoni latu, portālu Diena.lv informēja Valsts kontrolē. Izlases veidā izvērtējot administratīvos izdevumus, 94 iestādēs konstatēts, ka vismaz 1,04 miljoni latu izlietoti reprezentācijas un kolektīvajiem pasākumiem. Izdevumi dažādu apspriežu, kursu, semināru, konferenču un citu pasākumu organizēšanai, kuros bieži vien piedalās tikai iestāžu darbinieki, rēķinot uz vienu dalībnieku, ir līdzvērtīgi oficiālu ārvalstu amatpersonu vizīšu izdevumiem, norāda Valsts kontrole. Piemēram, Tiesu administrācija tiesu iekārtas semināru organizējusi Bīriņu pilī, izlietojot 120 latus uz vienu dalībnieku, tiesu iekārtas semināru noturējusi viesnīcā Ezeri Siguldas novadā, bet konferenci Zemesgrāmatām 20 - Baltic Beach Hotel Jūrmalā.
25 gadījumos Valsts kontrole sniegusi atzinumus bez iebildēm, tomēr sešos no tiem norādīts uz būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Atzinums ar iebildēm sniegts par Veselības ministrijas 2013.gada pārskatu, norādot uz pārkāpumiem Zāļu valsts aģentūrā, kur revidentu uzmanību pievērsušas darbības vairākos bilances posteņos par 3,2 miljoniem latu un Nacionālā veselības dienesta rīcību, kas 2013.gada decembrī veicis neatbilstošus avansa maksājumus vismaz 999 313 latu apmērā.
Vairākās budžeta iestādēs par ievērojamām summām ir slēgti līgumi par juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādi tādu jautājumu risināšanā, kas būtu jāveic pašu darbiniekiem, jo tas ietilpst viņu kompetencē. Tikai četras Finanšu ministrijas pārraudzītās iestādes ir noslēgušas līgumus par 366 981 latiem.
Stipri pieaugusi tendence maksāt par vēl nesaņemtiem pakalpojumiem. 2013.gada beigās institūcijas veikušas nepamatotus avansa maksājumus par 783 416 latiem. Tas norāda, ka šīm institūcijām piešķirtais ikgadējais budžets ir par lielu.
Par Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas pārskatos konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem Valsts kontrole ir informējusi arī Ģenerālprokuratūru, par dažiem pārkāpumiem - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroju.
Valsts kontrole īpašu uzmanību pievērsusi Latvijas prezidentūras ES nodrošināšanai piešķirtā finansējuma izlietošanai, kas 2013. gadā bija 8,1 miljons latu. Nācies konstatēt, ka virkne ministriju un iestāžu to ir uztvērušas kā papildu iespēju nepamatoti paaugstināt darbinieku atlīdzību, izremontēt telpas, veikt ar prezidentūru nesaistītas iegādes, kā arī intensificēt savu ārzemju komandējumu grafiku. Piemēram, Zekmopības ministrija 64 ministrijas amatpersonām no prezidentūras līdzekļiem piešķīrusi naudas balvas vairāk nekā 25 000 latu apmērā, bet Veselības ministrija ir apmaksājusi komandējumus vairāk nekā 22 000 latu apmērā, pat nepapūloties nodrošināt, lai komandējuma atskaitē tiktu norādīta saikne ar prezidentūras jautājumiem.
Krūmiņa atzina, ka iepriecinošs ir fakts, ka 12 iestādēs nav konstatētas nepilnības grāmatvedības uzskaitē un iekšējās kontroles sistēmā. Pirms gada šāda situācija bija deviņās iestādēs.
Kopumā Valsts kontrole ir sniegusi 161 ieteikumu konstatēto trūkumu novēršanai, no tiem deviņi ir ar augstu prioritāti, 128 - ar vidēju prioritāti, bet 24 ieteikumi ir vērsti uz gada pārskata sagatavošanas uzlabošanu.
"Valsts kontrole ir sagādājusi materiālu pamatīgai pētniecībai visiem tiem, kuriem patiesi interesē tas, kas notiek mūsu valstī," atzina Krūmiņa.
(Papildināts viss teksts.)