Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minētas: toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (Vienotība) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (Vienotība) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Komisija noraidīja komisijas sekretāra Inta Dāldera (Vienotība) priekšlikumu izslēgt no galaziņojuma norādi par minēto cilvēku morālo un politisko atbildību. Par personu svītrošanu balsoja Dālderis, Aleksejs Loskutovs (Vienotība), Igors Zujevs (Saskaņa), Juris Vectirāns (ZZS) un Zenta Tretjaka (Saskaņa). Savukārt šo priekšlikumu neatbalstīja komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) un deputāti Artuss Kaimiņš (LRA), Mārtiņš Šics (LRA), Kārlis Seržants (ZZS), Kārlis Krēsliņš (ZZS) un Inguna Sudraba (NSL). Balsojumā nepiedalījās deputāte Inguna Rībena (NA).
Savukārt par galaziņojuma apstiprināšanu balsoja Balodis, Kaimiņš, Šics, Seržants, Vectirāns, Krēsliņš, Sudraba un Rībena. Pret galaziņojuma apstiprināšanu balsoja Dālderis un Loskutovs, savukārt balsojumā atturējās Zujevs un Tretjaka.
Deputātiem ir tiesības galaziņojumam pievienot savu atsevišķo viedokli.
Vairāk nekā 80 lappušu garā galaziņojuma kopsavilkumā cita starpā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas.
Komisija uzskaita pamatoju savam secinājumam. Likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Valsts īstenota būvniecības kontrole tika atjaunota tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, savukārt mēģinājumi atjaunot valsts īstenotu būvniecības kontroli līdz Zolitūdes traģēdijai atdūrās pret naudas trūkumu.
Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, tāpat spēkā esošā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma neveicināja drošu būvniecību un spēkā esošajos normatīvajos aktos bija vairāki trūkumi, kas traucēja noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vienlaikus apgrūtinot kontrolējošo institūciju darbu.
Komisija ir formulējusi virkni priekšlikumu normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Būvniecības nozares mērķtiecīgai vadīšanai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizstrādā būvniecības politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā.
Deputāti rosina Būvniecības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos precizēt publiskas ēkas jēdzienu, noteikt pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujas nosacījumu izpildi, novērst terminoloģiskas neprecizitātes, kā arī veikt vairākus citus uzlabojumus.
Deputāti izteikuši vēl vairākus cits ierosinājumus.