Viņa uzsvēra, ka arodbiedrība necīnās tikai par naudu pedagogu algām un nepiesauc streiku vien tāpēc, ka nav izpildīta arodbiedrības prasība par 30 latus lielāku minimālo algas likmi pedagogiem no nākamā gada septembra. LIZDA vēlas tikt sadzirdēta un līdzdarboties saistībā ar plašāku problēmu loku - parmotivējošāku finansējuma modeli, kas izslēgtu pedagogu milzīgo diferencēšanu atkarībā no skolēnu skaita, kā tas ir atbilstoši finansējuma modelim "nauda seko skolēnam"; iespējām motivēt un piesaistīt jaunus pedagogus, mazo skolu saglabāšanu, kā arī pedagogu novērtēšanu kvalitātes pakāpēs atbilstoši pieredzei un slodzei.
LIZDA vairs neuzstāšot uz 310 latiem par vienu pedagoga darba likmi, bet prasīs detalizētu algu grafiku un par 10% algu palielinājumu katru gadu.
"Streiks ir galīgais līdzeklis, lai izpildītu arodbiedrības prasības. Varbūt tas būs martā, bet varbūt bez tā var iztikt," teica Mikiško.
Aģentūra LETA vēsta - pirmais LIZDA solis ir vēstules izplatīšana ar arodbiedrības prasībām Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimai un Finanšu ministrijai.
Šodien arodbiedrības valdes ārkārtas sēdē tika vērtēti sarunu rezultāti ar politiķiem pedagogu algu palielināšanas jautājumā, kā arī lemts par turpmākajām arodbiedrības aktivitātēm savu prasību īstenošanā.
Prasīto 310 latu vietā pedagogiem nemainīgi tika piedāvāti 295 lati par likmi no nākamā gada septembra, kas viņus neapmierināja.
Kā ziņots, LIZDA padome oktobra vidū vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu. Arodbiedrība atkārtoti izvirzīja prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.
Savukārt 24.oktobrī piketā pie Saeimas bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.
Mikiško aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka šis ir pirmais solis un sākums protesta akcijām. Nākamais solis varētu būt streiks. Viņasprāt, politiķu vidū valda neizpratne, jo uz papīra algu pieliek, bet reālajā dzīvē pedagogiem algas tomēr nepalielinās. Viņa uzskata, ka nevar runāt par pārmaiņām un kvalitāti, ja tam neatvēl naudu. Mikiško sacīja, ka pedagogi ir gatavi reformām un pārmaiņām, taču akcentēja, ka mūsu pedagogiem ir zemākā alga Eiropā. Viņa izteicās, ka Latvija ir tuvu tam, lai zemo algu un skolotāju pārslodzes dēļ zaudētu izglītības kvalitāti.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) iepriekš sacīja, ka pašreizējā budžetā nav finansējuma, lai palielinātu pedagogu zemāko likmi līdz 310 latiem. Viņaprāt, uz 310 latiem par likmi pedagogi varētu cerēt 2015.gadā, jo ministrija ir sagatavojusi strukturālo reformu paketi, kas ļautu rast nepieciešamo finansējumu.