Viņa norādīja, ka šodien notikušajās sarunās Zemkopības ministrijā kopā ar ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem tika runāts par atbalsta piešķiršanas kārtību.
"Plānots, ka finansējums tiks dalīts divās daļās - preventīvajiem jeb profilakses pasākumiem biodrošības pastiprināšanai, kā arī ganāmpulku atjaunošanai pēc tam, kad ĀCM dēļ nācies iznīcināt visas reģistrētās cūkas. Tā kā visa Latvijas teritorija definēta kā riska zona, uz pirmo daļu attiecīgi varēs pretendēt jebkurš Latvijas cūkkopis," sacīja Lejniece.
Plānots, ka pieteikšanās atbalstam tiks izsludināta šā gada 3.septembrī un ilgs līdz 1.decembrim.
Kā norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Agita Klapare, piesakoties atbalstam, cūku audzētājiem jāizstrādā biodrošības pasākumu ieviešanas plāns. "Biodrošība ir komplekss pasākums, un atbalsts paredzēts konkrētām lietām - žogu iegādei un ierīkošanai, iekārtām un līdzekļiem dezinfekcijas nodrošināšanai, aizsargapģērbam un konteineriem. Plānu un paredzēto pasākumu pamatotību vērtēs gan Lauku atbalsta dienesta, gan Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti," sacīja Klapare.
Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē 15.jūlijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādīja - lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar ĀCM izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro.
Kā paredz valdības 14.jūlijā akceptētais noteikumu projekts, lai samazinātu zaudējumus un veicinātu attīstību, mājlopu infekcijas slimībās cietušām saimniecībām tiks piešķirts atbalsts. "Noteikumi par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumam Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, dzīvniekiem sevišķi bīstamām infekcijas slimībām jeb epizootijām raksturīga strauja izplatība un masveida saslimšana. Šādā situācijā saimniecībām nav pietiekamu pašu līdzekļu vai nav iespējams pierādīt bankai saimniecības dzīvotspēju darbības pārstrukturēšanai vai ražošanas atjaunošanai pēc slimības seku novēršanas.
Līdz ar to noteikumi paredz atbalstu biodrošības prasību izpildei saimniecībām, kurās slimība jau ir konstatēta, kā arī profilaktisko pasākumu ieviešanai ārpus epizootijas zonas esošām saimniecībām.
Jau vēstīts, ka līdz 21.jūlijam ĀCM konstatēts 396 mežacūkām 28 novadu 75 pagastos. Kopš kaites uzliesmojuma kopumā konstatētas 613 slimas mežacūkas.
Savukārt piemājas saimniecībās slimība šovasar konstatēta Daugavpils novada Dubnas pagastā 18 cūkām, kā arī piecām cūkām Ciblas novada Ciblas pagastā.
Visi slimie dzīvnieki iznīcināti, savukārt kopš ĀCM uzliesmojuma mājas cūkām kopumā iznīcinātas 587 mājas cūkas.
ĀCM Latvijā tika konstatēts 2014.gada 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
(ziņa papildināta ar PVD viedokli 5.rindkopā)