EK Pārstāvniecības Latvijā pārstāve Džeina Tamuļeviča portālu Diena.lv informēja, ka lēmums par vēršanos tiesā pieņemts ceturtdien.
EK norāda, ka ES tiesa jau 2011. gada maijā ir lēmusi - šāda pilsonības prasība ir pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un uz notāru darbību neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 51. pantā noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu.
Savā 2011. gada 24. maija spriedumā tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Komisija uzskata, ka arī notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas jebkādā veidā atšķirtos no tiesas izvērtētajām pazīmēm iepriekš minētajās lietās un kas viņu darbību tuvinātu valsts varas īstenošanai.
Komisija 2007. gada 23. oktobrī nosūtīja Latvijai argumentētu atzinumu, tomēr, tā kā pēc tam tika atzīts par lietderīgu sagaidīt tiesas spriedumu iepriekš minētajās lietās, tobrīd nekādas turpmākas darbības netika veiktas un papildu argumentēts atzinums tika nosūtīts 2012. gada 22. novembrī.
Tā kā, sniedzot atbildes uz EK argumentētajiem atzinumiem, Latvija savu nostāju nemainīja, EK nolēmusi ar šo jautājumu vērsties tiesā.
Kā aģentūru LETA informēja ministres preses sekretāre Līga Ādamsone, tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK) norāda, ka Latvijas notariāta funkcijas ir atšķirīgas salīdzinājumā ar citām ES valstīm - Latvijā notārs veic valsts deleģētas notariālas darbības, nevis uzņēmējdarbību, bet pilsonība ir lojalitātes apliecinājums valstij.
"Tieslietu ministrija ir skaidrojusi EK, ka Latvijā pilsonības kritērijs notāriem ir saglabājams, jo tiem uzticētās darbības ir tieši un specifiski - piemēram, laulības šķiršana, mantojuma lietu kārtošana, - saistītas ar valsts varas īstenošanu," norāda ministre.
Papildināts ar tieslietu ministres komentāru pēdējās divās rindkopās