Iepriekš tika ziņots, ka apcietināts ir tikai Segrets, bet kā aģentūra LETA novēroja, pēc lietas izskatīšanas Gulbi izveda no tiesas zāles un iesēdināja mašīnā, un arī Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava, neatklājot personas vārdu, norādīja, ka arī otrai personai tiesa kā drošības līdzekli šodien piemērojusi apcietinājumu. No jebkādu komentāru sniegšanas Gulbis atteicās.
Sergeta advokāts LTV raidījumam Panorāma sacīja, ka nesaprot kādēļ viņa klients bija jānogādā tiesā šādā veidā, jo Sergets vienmēr ir sadarbojies ar izmeklētājiem un neko nav slēpis.
Policija aizdomās turamo vārdus nenosauc un neapstiprina. VP Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem otrdien apstiprināja, ka ir divi aizdomās turamie, abi saistīti ar Zolitūdes Maxima projektēšanas procesu. Viens no viņiem ir apcietināts un par otra apcietināšanu vēl lemj tiesa.
Katrā ziņā policijas izmeklēšana ir "izmeklēšana stadijā, kad potenciālie vainīgie tiek padarīti par aizdomās turamajiem un policijai "faktiski viss ir skaidrs", uzsvēra Grišins. Līdz ar to var droši apgalvot, ka policijas rīcībā ir pietiekams pamats izvirzīt apsūdzības "visām personām, kas varēja novērst Zolitūdes traģēdiju", viņš piebilda.
"Ekspertīze ir pabeigta un saņemta pilnā apjomā, pašlaik policijas izmeklētāju skatījumā nav nekādu šķēršļu izdarīt juridisko vērtējumu katrai personai, kuras darbību rezultātā mira 54 cilvēki," klāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks.
Par tālākām prcoesuālajām darbībām policija sola informēt arī turpmāk. Skaidrs, ka šie ir tikai pirmie lēmumi par aizdomās turamo statusa piemērošanu, teica Grišins.
Pašlaik noteikts divu mēnešu termiņš, kurā apjomīgās lietas materiāli nododami Ģenerālprokuratūrai.
Zolitūdes projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis ir arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma GP Projektu birojs valdes loceklis un lielākais īpašnieks - viņa īpašumā ir 70,29% uzņēmuma kapitāldaļu. Otrs īpašnieks ir Mārtiņš Pundurs (29,41%).
GP Projektu birojā pēc notikušās traģēdijas aģentūrai LETA paskaidroja, ka Gulbis nolēmis nesniegt komentārus medijiem par notikušo Zolitūdes traģēdiju un lielveikala projekta būvekspertīzi.
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.
Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā Maxima Latvija. Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijā slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza. Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.
Ziņa papildināta ar 3.rindkopu