papildināts (20:59) - Valdība apstiprina nākamā gada budžetu

Nākamā gada budžets vēl jāpieņem Saeimai.Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro - no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju."Uzskatu, ka tas ir labs un izsvērts budžets, un šis budžets [ir vērsts] uz nevienlīdzības mazināšanu, ceļā uz nodokļu progresivitāti," uzreiz pēc vienošanās panākšanas Latvijas Televīzijai pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība). "Faktiski vislielākās diskusijas bija par sociālo nodokli, kur mēs atcēlām nodokļu maksāšanas griestus - tātad visu algu ieguvēji maksās vienādu īpatsvaru. Līdz šim lielākām algām bija mazāks īpatsvars no saņemtās algas sociālajā nodoklī. Faktiski visu laiku esam dzīvojuši ar regresīvu nodokļu sistēmu. Latvija bija gandrīz vienīgā valsts, kopā ar dažām Austrumeiropas valstīm, kur bija šis regresivitāte nodokļu ziņā," skaidroja Straujuma.Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus, - akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.Ārkārtas sēdē valdība izskatīja arī neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus. Attiecībā uz neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu institūcijām par teju 1,2 miljoniem eiro neatliekamo pasākumu īstenošanai, ietverot arī finansējumu sabiedriskajiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem. Neatkarīgajām institūcijām bāzes izdevumi 3% apmērā netiks samazināti.__(pievienots premjeres Laimdotas Straujumas komentārs 6.-7.rindkopā)