Tiesa, nekādas konkrētas cenas un iespējamie darījuma nosacījumi neesot izteikti, pauda Krapāne.
Valsts prezidenta kanceleja portālu Diena.lv informēja, ka Bērziņš pirmdien, sākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), apmeklēja Hjūstonu (Teksasa), kur tikās ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, lai iepazīstinātu ar situāciju Latvijas enerģētikas sektorā un iespējām investēt tajā, ņemot vērā ne tikai mūsu valsts, bet arī reģionālās intereses mazināt energoapgādes piegādes riskus un piesaistīt spēcīgus investorus no alternatīviem reģioniem.
Vizīte Hjūstonā aizsākās ar Tehnoloģiju centra apskati, kurā tiek izstrādātas, izmēģinātas un ražotas šobrīd pasaulē modernākās tehnoloģijas slānekļa gāzes un naftas atradņu izpētei un energoresursu ieguvei. Pēc centra apmeklējuma sekoja stundu ilgas apaļā galda diskusijas pirmā daļa, kurā Valsts prezidents iepazīstināja ASV uzņēmējus ar šī brīža situāciju enerģētikas sektorā Latvijā un reģionā. Atzīstot, ka atkarība no viena piegādātāja Baltijas reģiona ES dalībvalstīs šobrīd ir simts procentīga, Valsts prezidents vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG).
Bērziņš atzinis, ka Latvijai ir ļoti nozīmīga reģionālo projektu attīstība un konkrēti – progress reģionālā LNG termināļa būvēšanas izvēlēs vietas ziņā, kur pastāv liels potenciāls sadarbībai ar ASV sašķidrinātās gāzes piegādātājiem nākotnē. "Latvijai ir virkne priekšrocību termināļa būvniecībā – gan pazemes gāzes krātuves iespējas, gan valsts ģeogrāfiskais izvietojums," piebilda Valsts prezidents.
Vienlaikus viņš uzsvēris Latvijas gāzes sektora priekšrocības tieši uzglabāšanas ziņā, informējot par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tās sniegtajām iespējām ne tikai Latvijai, bet arī visam reģionam jau pašlaik. Inčukalna krātuve ziemā pilnībā nodrošina Latvijas iekšzemes gāzes pieprasījumu, kā arī, piegādājot gāzi klientiem Baltijas valstīs, Krievijas ziemeļrietumos un Kaļiņingradā. ASV uzņēmēji sarunā vairākkārt atzina, ka energoapgādes drošības palielināšanai Eiropā ir izšķiroši svarīgi efektīvi izmantot gāzes krātuvju potenciālu, un Latvijai šajā ziņā ir ļoti labas iespējas. Tāpat Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem.
"Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā," uzsvēra Valsts prezidents. Viņš uzsvēra, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.
"Jūs raugāties pareizā virzienā," vērtējot Latvijas izklāstīto pozīciju, atzina sarunu partneri, vienlaikus piebilstot, ka ASV gāzes ieguves un transportēšanas uzņēmumi jau šobrīd vērtē reģionālo sadarbības centru izvietošanas iespējas Eiropā, kur Latvijai ir vairākas objektīvas priekšrocības.
Kā nozīmīgs apstāklis Latvijas gāzes tirgus nākotnes attīstībā, kas būtiski ietekmētu arī investoru piesaisti, sarunā tika uzsvērta gaidāmā gāzes tirgus liberalizācija, ko plānots ieviest ar 2017.gada aprīli un kas realitātē nozīmē pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru nodalīšana.
Paplašinot par Latviju sniegto informāciju, Valsts prezidents uzsvēra, ka Eiropas energoapgādes drošības izaicinājumu risinājumi būs prioritāte arī Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē laikā 2015.gada pirmajā pusē.
Diskusijas otrā daļa tika veltīta zemes dzīļu izpētes un ieguves iespējām Latvijā, kuras laikā ASV pārstāvji uzsvēra, ka valstij, kura patiesi vēlas attīstīt resursu ieguves rūpniecību, ir jāveido skaidra un caurspīdīga juridiski regulējoša vide, stabila nodokļu sistēma un operatīva izpētes atļauju izsniegšanas kārtība. Kaut arī attiecībā uz Latviju un slānekļa gāzes iespējamajām atradnes vietām šobrīd faktiski nav veikta visaptveroša izpēte, ASV gāzes industrijas pārstāvji uzsvēra, ka tas nekādā gadījumā nav jāpieņem kā fakts, ka šādas atradnes nevarētu būt. Ļoti lielā mērā viss ir atkarīgs no tehnoloģijām, kuras tiek pielietotas izpētes procesā un kuru progress ir kalpojis par pamatu arī ASV straujajai ienākšanai pasaules lielāko gāzes piegādātāju vidū. Pateicoties „slānekļa gāzes revolūcijai”, ASV pēdējos gados ir kļuvušas par lielāko dabasgāzes ražotāju pasaulē. Tuvākajos gados ASV plāno attīstīt sašķidrinātās gāzes eksporta kapacitāti. Jau tuvākajā laikā ASV Kongresā plānots lemt par sašķidrinātas gāzes eksportu uz Eiropu, informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Hjūstonā Valsts prezidents Bērziņš tikās arī ar vietējo latviešu kopienu, kongresmeni Tedu Po (Ted Poe) un vietējās varas pārstāvjiem, bet vakarā atgriezās Ņujorkā, lai jau 23. septembrī piedalītos ANO Klimata samita atklāšanas sēdēs, pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeni bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, kā arī veiktu citus ASV darba vizītes plānā ietvertos pasākumus.
E.ON Ruhrgas International GmbH ar 47,23% Latvijas Gāzes akciju ir lielākais uzņēmuma akcionārs, savukārt 34% akciju pieder Krievijas kompānijai Gazprom, bet 16% - Itera Latvija.
Papildināts ar Valsts prezidenta kancelejas vēstīto