Jau ziņojām, ka viens no iespējamajiem kandidātiem airBaltic vadītāja postenim ir kādreizējais Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss, iepriekš vēstīja portāls Ir.lv.
«Mums ir vairāki kandidāti, ar kuriem turpinās sarunas,» Dienai sacīja airBaltic padomes priekšsēdētājs Gints Kiršteins. Ziņas par M. Gausa kandidatūru airBaltic vadītāja postenim viņš komentēt nevēlējās. Viņš uzsvēra, ka laiks aviokompānijas vadītāja atrašanai ir bijis ļoti īss, taču vairākas labas kandidatūras esot atrastas un nu notiek vadītāja izraudzīšanās process. Arī Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka lēmums par airBalticvadītāju pagaidām vēl nav pieņemts. Kā Diena jau rakstīja, valdības konsultants Prudentia veic sākotnējo airBalticvadītāja amata kandidātu atlasi un šo pretendentu «īsajā sarakstā» pagājušajā nedēļā bija palikuši trīs cilvēki. Neoficiāli zināms, ka šajā procesā piesaistīti arī konsultanti no britu uzņēmuma Nyras, kas nodarbojas ar konsultāciju sniegšanu aviācijas nozarē.
Vācijā dzimušais M. Gauss Malev vadītāja posteni atstāja šā gada 31. maijā, jo nespēja vienoties ar Ungārijas valdību par sava atalgojuma līmeni pēc tam, kad Ungārijā tika ieviesti «algu griesti» valsts kontrolētos uzņēmumos. M. Gauss savu karjeru aviācijā sācis 1992. gadā kā pilots British Airways Vācijas uzņēmumā Deutsche AB. Vēlāk viņš kļuva parDeutsche AB vadītāju, 2007. gadā uzņēmās Vācijas aviosabiedrības Cirrus Airlines vadītāja posteni, bet 2009. gadā pārgāja uz Malev. Finanšu grūtībās jau ilgstoši esošais Malev pērn piedzīvojis zaudējumus aptuveni 80 miljonu eiro apmērā.
Paralēli airBaltic vadītāja meklēšanai turpinās priekšdarbu veikšana uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai, kas airBalticir kritiski nepieciešams finanšu situācijas stabilizēšanai. Prudentia ir jāsagatavo rakstisks atzinums par to, ka airBalticprivātais akcionārs - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) - ir izpildījis visus tos nosacījumus, par ko tas vienojās ar valsti (B. Flika atkāpšanās no amata, tiesiskās palīdzības procesa atsaukums, valstij neizdevīgā akcionāru līguma laušana, jaunas padomes un valdes iecelšana). Paredzams, ka šāds atzinums tiks iesniegts SM šodien un tas ļaus abiem akcionāriem veikt pirmo ieguldījuma daļu airBaltic kapitālā. G. Kiršteins apliecināja, ka pašlaik aviokompānijas finanšu situācija «tiek kontrolēta». Kopumā valsts un BAS airBaltic ieguldīs aptuveni 107 miljonus latu.