Par dienestu trešo valstu armijās noteiks kriminālatbildību

Grozījumi paredz aizliegumu Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā. Tas neattieksies uz dienestu Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, kā arī Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestos.Kā izņēmums būs arī gadījums, ja Latvijas pilsonis, kuram ir dubultā pilsonība, veic obligāto dienestu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī.Savukārt nepilsonim būs aizliegts dienēt ārvalstīs, nosaka likuma grozījumi.Par aizlieguma neievērošanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.Izmaiņas izstrādātas, lai ierobežotu pilsoņu un nepilsoņu militārās un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs. Tas var kaitēt Latvijas iekšējās drošības situācijai, aizsardzības spējām, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus, norādījuši likumprojektu autori. Pastāv augsts risks, ka personas, kuras pretlikumīgi devušās dienēt ārvalstīs, var tikt izmantotas zināšanu un informācijas ieguvei par Latvijas un mūsu valsts sabiedroto aizsardzības spējām un militāro potenciālu.Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, bet personām, kuras uzsākušas dienēt trešajā valstī līdz šim datumam, ierobežojums piemērojams ar 2018.gada 1.janvāri.Grozījumi Nacionālās drošības likumā un grozījums Krimināllikumā trīs lasījumos vēl jāpieņem Saeimai.