Ar noteikumiem ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus. Noteikumos iekļauti precizēti manipulāciju kodi un tarifi, kā arī jaunas manipulācijas. Grozījumu izstrādes darba grupā tika pārskatīti radioloģijas tarifi, pārskatot manipulāciju tarifu aprēķinos iekļautās iekārtu vērtības, kā rezultātā, samazinot iekārtu amortizācijas izmaksas, samazināti arī radioloģijas tarifi.
Noteikumos rentgenogrāfijas izmeklējuma vienā projekcijā tarifs ar amortizācijas izmaksām ir 6,39 eiro, rentgenogrāfijas izmeklējumi divās projekcijās 8,95 eiro, trīs līdz četrās projekcijās 13,15 eiro, bet piecām un vairāk projekcijās 17,32 eiro, tāpat mainīti arī citu manipulāciju tarifi.
Turklāt noteikumus plānots papildināt ar jauniem nosacījumiem, paredzot apmaksāt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nepieciešamos izdevumus, kas rodas donoru orgānu transplantācijas gadījumos, lai nodrošinātu donoru orgānu uzturēšanu maksimāli saglabājot to funkcijas.
VM grozījumus noteikumos sagatavoja, lai pilnveidotu noteikumos iekļautās normas atbilstoši ekonomiskai un finanšu situācijai, kā arī ņemot vērā iestāžu izteiktos priekšlikumus veselības aprūpes nozarē.
Grozījumi stāsies spēkā 1.aprīlī.
Jau ziņots, ka bažas par VM grozījumiem pauda gan Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācija, gan Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija, gan arī Latvijas Radiologu asociācija.
Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule norādīja, ka VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību kavēs novecojušo iekārtu nomaiņu pret jaunām un modernām.
Savukārt Latvijas Radiologu asociācijas un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas prezidente Maija Radziņa norādīja, ka grozījumi apdraud labu diagnostikas kvalitāti.
Pēc Radziņas paustā, grozījumi radīs zaudējumus visām ārstniecības iestādēm Latvijā, turklāt kopējais zaudējumu apmērs sasniegs 3,5 miljonus eiro.
Viņa teica, ka VM nozarei atņemto finansējumu pārceļ uz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktiem, un tā ir "ugunsgrēka dzēšana", kas liecina par izmisumu nozares politikas veidošanā. Nedrīkst turpināt "dzēst" tikai sekas, jāstrādā uz diagnostiku slimības sākumā un preventīvo medicīnu. Pacienta nonākšana līdz mediķim kritiskā stāvoklī valstij izmaksā krietni dārgāk, norādīja Radziņa.