Lai «tulkotu» IZM budžetu, ir jābūt speciālistam, «bet to ir maz un viņi daudz nerunā, jo ir likumpaklausīgi», savukārt pārējiem detalizēts izglītības finansējuma izmantojums varētu būt visai «tumša bilde», norāda kāda ar izglītības nozari saistīta persona.
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics piekrīt, ka cilvēkiem, kuriem nav zināšanu par valsts budžeta struktūru, varētu būt grūti iedziļināties arī IZM budžetā. Viņš nenoliedz, ka katru latu kopējā budžetā varbūt arī nevar viegli atrast, un pieļauj - alternatīva, kas palīdzētu labāk saprast izglītības finansējuma izlietojumu, varētu būt gada pārskats, kur dažādas finansējuma izlietojuma pozīcijas varētu ilustrēt ar infografiku palīdzību. Tomēr speciālista, kas tādas varētu sagatavot, IZM neesot.
Augstākās izglītības finansējuma patieso apmēru vēl traucē uzzināt arī fakts, ka tas izkaisīts pa vairākām ministrijām, kas finansē savu nozaru augstskolas. IZM Dienai atbild, ka tās rīcībā neesot precīzas informācijas par citu ministriju piešķirto finansējumu savu nozaru augstskolām un līdz ar to arī - kāds ir kopējais valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai. Savukārt par vispārējās izglītības finansējumu pilnīgu skaidrību gūt traucē fakts, ka skolas tiek finansētas no divām «kabatām» - IZM finansē pedagogu algas, savukārt skolu uzturēšanas izmaksas ir uz pašvaldību pleciem un tās dažādās pašvaldībās var atšķirties.
Izglītības finansējums ir skatāms divās daļās, jo IZM finansējumā, kas šogad ir 323 miljoni latu, neietilpst mērķdotācija pedagogu algas - tām piešķirtā mērķdotācija ir vēl 214,4 miljoni latu. M. Gruškevics, vaicāts, kura būs tā IZM budžeta pozīcija, kuras palielināšanu IZM pie pirmās iespējas centīsies panākt, atbild, ka prioritāte ir tieši pedagogu algas, kā arī augstākās izglītības un zinātnes finansējums. Lai gan mērķdotācijas apjoms, virspusēji raugoties, šķiet liels, tomēr pedagogu valstī ir tik daudz, ka zemākās algas robežas par vienu slodzi var noteikt tikai 245-255 latu.
Redzams, ka krīze dažas IZM budžeta pozīcijas ir krietni paplucinājusi. Par 55% sarucis finansējums augstākajai izglītībai. Analizējot augstākās izglītības finansējumu, jāņem vērā, ka IZM finansē nevis augstskolu, bet studiju vietas, savukārt augstskolu finansējumu nosaka studiju vietu skaits, vienas studiju vietas bāzes finansējums (tur ietilpst finansējums akadēmiskā personāla darba algām, uzturēšanas izmaksas u. c.), kā arī tematisko jomu izmaksu koeficienti. Valsts prioritārajām jomām, kuru programmas ir dārgākas, jo nereti tajās jāstrādā ar specifiskām iekārtām un materiāliem, arī koeficienti ir augstāki nekā, piemēram, sociālajām zinātnēm. Savukārt, piemēram, no sporta budžeta esot iespējams nodrošināt tikai 48% no prasītā finansējuma sporta treneru algām. Sporta budžets gan liecina, ka teju trešdaļa no tā jeb 4,2 miljoni latu ir dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Tas ir vairāk, nekā valsts maksā par treneru algām (3,2 miljoni latu).
Liesajos gados krietni sarucis valsts piešķirtais finansējums mācību grāmatu iegādei, kas arī treknajos gados ar tauku slānīti nevarēja lepoties. 2011. gadā valsts finansējums uz vienu skolēnu mācību līdzekļu iegādei ir 69 santīmi, par ko var nopirkt pusi no vienas darba burtnīcas ar nosacījumu, ka šī darba burtnīca ir no pašu lētāko klāstu. Šogad gan papildus piešķirti vēl 250 tūkstoši latu mācību līdzekļu iegādei svešvalodu mācīšanai sākumskolā, kā arī Latvijas vēstures mācīšanai (no nākamā gada to mācīs kā atsevišķu priekšmetu).
Pilnu analīzi par izglītības budžetu, kā arī ilustrētu izglītības budžeta sadalījumu lasiet laikraksta Diena trešdienas numurā!