Ieviest administratīvo atbildību personām, kuras pārkāps pašvaldību noteikto aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus iekšzemē vai jūras piekrastē, paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas otrdien pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.
"Lai arī dažas pašvaldības jau patlaban savos saistošajos noteikumos paredzējušas iespēju sodīt cilvēkus, kuri uz ledus kāpj paaugstinātas ledus bīstamības periodā, jaunais regulējums ļaus problēmu risināt kompleksi valsts līmenī. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem, kuri riskē ar savu dzīvību. Turklāt viņu glābšanas operācijas prasa ievērojamus valsts dienestu resursus," norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA).
Ņemot vērā, ka būtu sarežģīti noteikt vienu atbildīgo iestādi, kura paredzētu aizliegumu atrasties uz ledus visā valsts teritorijā, to varēs darīt katra pašvaldība savā administratīvajā teritorijā. Tieši pašvaldības vislabāk pārzina savā teritorijā esošās ūdenstilpes un to īpatnības. Noteikt vienotu aizliegumu visā valstī nebūtu racionāli, arī ņemot vērā dažādos laika apstākļus dažādos reģionos.
Patlaban divas pašvaldības – Rīga un Jūrmala – jau nosaka paaugstinātas ledus bīstamības periodu attiecīgās pilsētas administratīvās teritorijas publiskajās ūdenstilpēs. Par šī perioda neievērošanu attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi paredz administratīvo atbildību.
Jaunā kārtība pašvaldībām, kuras vēlas regulēt atrašanos uz ledus, aiztaupīs nepieciešamību izdot attiecīgus saistošos noteikumus.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju uzturēšanās uz nedroša ledus ik gadu ir par iemeslu vidēji 20 cilvēku bojāejai.