Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis: FKTK pilnvarnieku laikā no Krājbankas aizplūda 41,7 miljoni

Ir bažas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozīmēto pilnvarnieku darbošanās laikā no Latvijas Krājbankas veikti vairāk nekā tūkstotis maksājumu par 41,7 miljoniem latu, otrdien publicētā intervijā laikrakstam Dienas bizness norādījis Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs), kurš darbojies arī Krājbankas parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Viņš norādījis, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija gala ziņojumu sagatavojusi, taču to nevar nolasīt plenārsēdē, jo viens no komisijas locekļiem neesot to parakstījis. Vienlaikus deputāts kritizējis to, ka arī komisijas locekļiem nav sniegta visa informācija saistībā ar Krājbankas uzraudzību, lai gan arī publiski pieejamie materiāli "dod pamatu apšaubīt valsts amatpersonu rīcību atbilstoši tiesiskuma principiem".

"Izmeklēšanas komisijas rīcībā nebija instrumentu, lai pārbaudītu apstākļus, kādos daži izredzētie atguva visu naudu no saviem norēķinu un arī depozītu kontiem. To var uzskatīt par sava veida valsts atbalstu, vienlaikus radot aizdomas, vai šādas privilēģijas netika piešķirtas kādām ar pašu Krājbanku, FKTK vai ar politiķiem saistītām personām. Ir bažas, ka FKTK nozīmēto pilnvarnieku "darba laikā" no Krājbankas tika veikts 1041 maksājums par 41,7 miljoniem latu, bez jebkādas izsoles par 224 000 latu Satiksmes ministrijai pārdeva vienu no bankas būtiskākajām komercķīlām - 46% airBaltic akciju, faktiski samazinot aktīvus un padarot bankas sanāciju neiespējamu," norāda Elksniņš.

"Pārsteidzoši, ka 16.11.2011. Krājbankas valdes locekļi apņēmās bez FKTK saskaņojuma neveikt pārskaitījumus, kas lielāki par 10 000 latiem, savukārt FKTK pilnvarnieki, pārņemot vadības grožus, ar šādiem "limitiem" vairs nedarbojās. Kas bija liegts Krājbankas valdei, tas bija atļauts FKTK pilnvarniekiem, un viņi to arī īstenoja. FKTK pilnvarniekiem bankas maksātnespējas pieteikums tiesā bija jāiesniedz jau 21.novembrī - to izdarīja tikai 1.decembrī, taču tajā bija nepilnības, kuras novērsa tikai 12.decembrī, un banka par maksātnespējīgu tikai pasludināta 23.decembrī," klāsta deputāts.

"Izvērtējot iegūto informāciju, jāsecina, ka FKTK lēmums par bankas darbības apturēšanu, bankas pārņemšanas iespējas neizmantošana, kā arī sekojošās bankrota procedūras uzsākšana bijusi politiskas vienošanās, nevis normatīvo aktu prasību izpildes rezultāts," uzsver SC pārstāvis. "Krājbankas administratora iecelšanu ietekmējis tā brīža valdības vadītāja birojs, tomēr komisijai netika nodoti materiāli par valsts drošības iestāžu iesaisti nevēlamo kandidātu izslēgšanā no administratoru pretendentu klāsta."

Tāpat viņš norādījis, ka savulaik FKTK nav veikusi Vladimira Antonova finanšu līdzekļu izcelsmes un reputācijas analīzi un arī vēlāku bankas uzraudzību. Savukārt apzināts risks, ka FKTK darbības vai bezdarbības dēļ Latvijas valsti varētu ievilkt starptautiskā tiesvedībā ar neprognozējamu iznākumu.

Interviju ar Saeimas deputātu Andreju Elksniņu Politiķu neizdarība visiem var maksāt dārgi lasiet otrdienas, 4.marta, laikrakstā Dienas bizness!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas