"2014. gads ienesis būtiskas pārmaiņas. Pirmkārt, vairums pārtikas ražošanas uzņēmumu bijuši spiesti pārorientēt eksportu, meklējot jaunus noieta tirgus, kā arī samazināt ražošanas apjomus, kas veicināja pieprasījuma samazināšanos pēc darbaspēka, iepērkamo izejvielu cenu krišanos. Otrkārt, ņemot vērā kampaņas, patērētāji sākuši vairāk uzmanības pievērst produkta izcelsmes valstij, sliecoties par labu vietējai produkcijai," raksturojis Putnu fabrikas Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. Pēc Cesvaines piens valdes priekšsēdētājas Dzintras Simsones domām, sankcijas ir sava veida atskaites punkts, kas iezīmē laiku pirms un pēc krīzes nozarē.
"Latvijai Krievijas tirgus ar savu tuvumu, lielumu un saprotamību vienmēr būs saistošs, tomēr visas likmes likt uz to ir pašnāvība. Mūsu nozarei būtiskākā atziņa šogad ir šāda: esi gatavs Krievijai, eksportē, tomēr nepadodies Eiropas zemajai cenai, nekādā gadījumā neaizmirsti vietējo pircēju," viņa uzskaitījusi.
Neraugoties uz vispārējo fonu, uzņēmējiem ir izdevies panākt ražošanas apjomu palielināšanos. Piemēram, Cesvaines piena 2014. gada deviņu mēnešu apgrozījums ir aptuveni astoņi miljoni eiro. Pērn šajā periodā apgrozījums bija 6,6 miljoni eiro, kas nozīmē, ka pieaugums ir apmēram 20%. Šogad ir audzis arī Putnu fabrikas Ķekava apgrozījums un paredzams, ka tas pārsniegs 2013. gada rezultātu aptuveni par 9 līdz 10%. Šogad kāpināts arī eksports.
Viena no ražotājus visvairāk ietekmējošajām lietām ir izmaiņas normatīvajos aktos, it īpaši attiecībā uz nodokļiem, uzsvērusi SIA CIDO Grupa pārstāve Inese Lielpinka. Tāpēc viņa pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas iniciatīvu noteikt, ka nodokļus nevar mainīt biežāk kā reizi gadā.
"Arī 2015. gadā Saeimai nodotais budžets apstiprina valdības doto solījumu uzņēmējiem par nodokļu politikas prognozējamību, nepaaugstinot nodokļus un tādā veidā nepasliktinot Latvijas ražotāju konkurētspēju Baltijas mērogā," viņa paudusi. Pozitīvi vērtējama esot valdības sāktā iniciatīva ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un minimālās algas paaugstināšanai. Ņemot vērā elektroenerģijas sadārdzinājumu no nākamā gada, būtiski esot noturēt iedzīvotāju pirktspēju.
"No minimālās algas paaugstināšanas ir vēl kāds ieguvums ilgtermiņā – naudas apjoma samazināšanās ēnu ekonomikā un godprātīgo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās. Mūsu un citu līdzīgu uzņēmumu vidējās algas darbiniekiem pārsniedz minimālās algas līmeni, līdz ar to valdības lēmums tos finansiāli neietekmēs. Tajā pašā laikā uzlabosies uzņēmumu konkurētspēja, jo tie, kuri maksā aplokšņu algas, izvēlas maksāt zemāko valstī noteikto slieksni (minimālo algu), kas nozīmē, ka pēc tās paaugstināšanas būs spiesti maksāt vairāk oficiāli," uzskata Lielpinka.
Viss raksts lasāms otrdienas avīzē Dienas Bizness!