Pārtikas visiem nepietiks?

Dokumentā norādīts, ka no 1961. līdz 2011. gadam, periodā, uz kuru attiecas pētījums, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības pasaulē kopumā pieaugušas par 11% jeb par 0,2% gadā, kamēr saražotās pārtikas daudzums audzis par vairāk nekā 200% (vidēji par 2,3% gadā), trīskāršojoties piecdesmit gadu laikā un sasniedzot 4,54 miljardus tonnu. Gaļas ražošana šajā laikā pieaugusi par 205%, labības – par 209%, bet jūras velšu – pat par 416%, izmantojot jaunās rūpnieciskās zvejošanas metodes, turklāt rūpnieciskā zvejniecība notiek 90% jūras un okeānu rajonu, kur vien tā iespējama.Dabas resursu intensīva izmantošana lauksaimniecībā daudzos pasaules reģionos novedusi pie situācijām, kas ir tuvu ekoloģiskajām katastrofām, bet dažviet ir tieši vainojama pie tādu izraisīšanas. Tas liecina, ka lauksaimnieciskā darbība līdzšinējā veidā ir tuvu savu iespēju robežām, turklāt, atbilstoši prognozēm, cilvēku skaita pieauguma dēļ līdz 2050. gadam globālā mērogā nāksies par 60% palielināt pārtikas ražošanas apjomu, kas draud ar virkni ekoloģisko katastrofu. Rezultātā lauksaimniecība daudzviet kļūs neiespējama, izraisot pārtikas nepietiekamību. Papildu draudus rada fakts, ka lielas lauksaimnieciskās zemes platības tiek izmantotas biodegvielas izejvielu audzēšanai.Šī iemesla dēļ pētījuma autori aicina domāt nevis par ražošanas apjomu palielināšanu, bet meklēt rezerves esošajā sistēmā. Kā uzsvērts dokumentā, pasaulē ik gadu atkritumos nonāk 1,3 miljardi tonnu pārtikas jeb nepilni 29% no visa saražotās pārtikas apjoma. Ar ceturto daļu šī apjoma ir pietiekami, lai pabarotu tos 795 miljonus pasaules iedzīvotāju, kuri regulāri cieš badu. Šī statistika uzskatāmi pierāda atsevišķu ekspertu apgalvojumu, ka globālā mērogā pastāv nevis pārtikas trūkums, bet gan pārprodukcija. Savukārt pie pārtikas trūkuma un bada atsevišķās valstīs vai pasaules reģionos vainojama "nepareiza" pārtikas sadales sistēma jeb brīvais tirgus, kas nekādi negrib pārtiku virzīt pie tiem, kam dažādu iemeslu dēļ nav līdzekļu pārtikas iegādei.Galvenās pārtikas produktu izšķērdētājas ir rietumvalstis, kurās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tiek izmesti gandrīz 300 kg pārtikas gadā.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7.aprīļa, numurā!