Braukt nevar nebraukt
Sevišķi rietumvalstīs plašu kritiku
izpelnījusies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša došanās uz
Krievijas pilsētā Kazaņā notikušo
BRICS valstu līderu samitu un viņa
tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Andis Sedlenieks
Moldovas trauksmes zvans
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā
notikušajā referendumā par atbalstu
valsts kursam uz integrāciju Eiropas
Savienībā vārda tiešā nozīmē pēdējā
brīdī uzvaru ar 11,6 tūkstošu balsu
pārsvaru nodrošināja eirointegrācijas
piekritēji.
Zvaigznes, mafija un noriets. Tropicana stāsts
Oktobra sākumā ASV azartspēļu galvaspilsētas Lasvegasas iedzīvotāji un viesi varēja vērot iespaidīgu šovu ar gaismām un bezpilota lidaparātiem, kas bija veltīts kazino viesnīcas Tropicana ēku nojaukšanai. Pēc tam divas 22 stāvu ēkas, kas šobrīd ir kompānijas Bally’s Corporation īpašumā, tika kontrolēti uzspridzinātas. Tajā brīdī beidza pastāvēt leģenda, jo kazino Tropicana gadu desmitiem ir bijis viens no Lasvegasas un Nevadas pavalsts simboliem, kura ikdiena bijusi nesaraujami saistīta ar lielu naudu, slavenībām un, protams, arī mafiju.
BRICS līderu samits
Nākamajā otrdienā, 22. oktobrī,
Krievijas pilsētā Kazaņā
sāksies trīs dienas ilgs pašas
nozīmīgākās nerietumu valstu
apvienības BRICS līderu
samits, par kuru t. s. globālajos dienvidos izplatīts ir viedoklis, ka šis
samits var kļūt par šā gada pašu nozīmīgāko
un ilgtermiņā ietekmīgāko notikumu starptautiskajā politikā.
Čagosu arhipelāga izaicinājums
Oktobra sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta ziņa, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot suverenitāti pār Čagosu arhipelāgu Maurīcijai, kura uz šīm salām pretendē vēl kopš 1968. gada. Čagosu arhipelāgs, jāatgādina, ir zināms galvenokārt tāpēc, ka uz lielākā no tā atoliem – Djego Garsijas atola – atrodas tāda paša nosaukuma ASV stratēģisko bumbvedēju bāze. Tās darbību arhipelāga nodošana Maurīcijai gan vēl krietnus gadu desmitus neietekmēs.
Politiskais faktors Miltons
Amerikas Savienoto Valstu Floridas pavalsti sasniegusī augstākās, piektās, kategorijas viesuļvētra Miltons posta ne tikai Floridu un ASV ekonomiku – Miltons un tā priekštece, kategoriju zemākā viesuļvētra Helēna, ir kļuvuši arī par politisko faktoru.
Izraēla šobrīd cīnās par Eiropu
Par to, kādas sajūtas un emocijas valda Izraēlā gadu pēc teroristu asiņainajiem uzbrukumiem, un par to, vai un kā iespējama situācijas atrisināšanās, Andis Sedlenieks sarunājas ar Izraēlas vēstnieci Latvijā Sandru Simoviču.
Zaļā kursa piebremzēšana
Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu nonākuši pie secinājuma, ka tā sauktais Eiropas zaļas kurss (European Green Deal), kura ietvaros līdz 2050. gadam paredzēta apvienotās Eiropas pāreja uz klimata neitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomiskās izaugsmes tempus, ir sācis buksēt.
Tuvo Austrumu loģika
Irānas īstenotais raķešu trieciens pa Izraēlas teritoriju, kas tika pozicionēts kā atbilde par proirāniskā Hamās politbiroja vadītāja Ismaila Hanijas, Hizbullāh iepriekšējā līdera Hasana Nasrallas un Kuds spēku virspavēlnieka Abāsa Nilforušana nogalināšanu, kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumu par liela mēroga reģionāla kara izcelšanās iespējamību Tuvajos Austrumos.
Jauns faktors vēlēšanās
Laikraksts USA Today nupat veltījis plašu publikāciju tādam jautājumam kā jaunu vēlētāju reģistrēšanās svārstīgajās pavalstīs pirms šāgada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, norādot – viņu balsis var radikāli ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Aizsardzības nauda Baltijā
Ņemot vērā pēdējo gadu aizvien saspringtāko ģeopolitisko situāciju, rietumvalstīm nākas palielināt izdevumus valsts aizsardzībai. Tie nešaubīgi būs prioritāte arī nākamā gada Latvijas valsts budžetā (kura izstrāde šobrīd gan atpaliek no iepriekš plānotā grafika), tādēļ likumsakarīgs ir jautājums, kā mūsu tēriņi valsts aizsardzībai un ar tiem saistītie plāni izskatās uz Baltijas valstu un arī pārējo Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu fona.
Teherānas mērenība
Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijā plašu ievērību piesaistīja Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna uzruna, kuras laikā izskanēja mājieni, ka Teherāna būtu gatava atkal normalizēt attiecības ar Rietumiem.
Revolucionārie sociālisti
Iepriekšējās nedēļas nogalē lielā mērā sensacionāli noslēdzās prezidenta vēlēšanas Šrilankā – par to uzvarētāju kļuva pārliecināts marksists/ļeņinists, radikāli kreisās Tautas atbrīvošanas frontes (TAF) līderis Anura Kumara Disanajake.
Ietekme globālā mērogā
Nedēļas pirmajā pusē Libānā divas dienas pēc kārtas tika piedzīvotas sprādzienu sērijas – otrdien eksplodēja vairāki tūkstoši peidžeru, bet dienu vēlāk – simtiem rāciju, ko saziņai izmantoja vietējā šiītu islāmistu kustība Hezballah.
No mākslīgā intelekta nav jābaidās
Par mākslīgā intelekta attīstības gaitu un tā pielietošanas iespējām un riskiem ar SAP Latvija vadītāju Aināru Bemberi sarunājas Andis Sedlenieks.
Austrija vēlēšanu priekšvakarā
Gada 29. septembrī Austrijā
notiks Nacionālās Padomes
(parlamenta apakšpalātas)
vēlēšanas, par kuru uzvarētāju
pirmoreiz valsts vēsturē
acīmredzami kļūs nacionāli
konservatīvā Austrijas Brīvības partija
(Freiheitliche Partei Osterreich, FPO).
Latvija – veselības pastarīte?
Veselības aprūpes jomas finansējums Latvijā tradicionāli ir iemesls karstām diskusijām un daudzu šajā sfērā strādājošo neapmierinātībai, nereti norādot uz abām pārējām Baltijas valstīm, kur situācija tiek uzskatīta par labāku. Kā īsti mūsu valsts šajā jomā izskatās, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, – no kurienes nāk finansējums, kā tas tiek sadalīts, un ko oficiālā statistika saka par mediķu algām kaimiņos?
Debates bez uzvarētāja?
Otrdienas vakarā (agrā trešdienas rītā pēc Latvijas laika) Filadelfijā notika, visticamāk, vienīgās televīzijas debates starp demokrātu un republikāņu kandidātiem uz ASV prezidenta amatu novembra sākumā gaidāmajās vēlēšanās – attiecīgi ASV viceprezidenti Kamalu Harisu un eksprezidentu Donaldu Trampu.
Makrona kārtējais manevrs
Divus mēnešus pēc Francijā notikušajām Nacionālās asamblejas vēlēšanām valsts prezidents Emanuels Makrons beidzot ir nosaucis nākamā premjerministra vārdu – šo amatu ieņems bijušais Francijas ārlietu ministrs un eirokomisārs, Republikāņu partiju pārstāvošais Mišels Barnjē.
Latvijas nodokļi uz Baltijas fona
Ap Latvijā iecerēto nodokļu reformu saceltā ažiotāža tostarp raisījusi arī interesi, kādas tad īsti ir nozīmīgākās nodokļu likmes un atsevišķi, iedzīvotāju maciņus tieši skaroši parametri abās pārējās Baltijas valstīs, ar kurām vēl pirms dažiem desmitiem gadu atradāmies gandrīz vienādā situācijā. Protams, interesanti arī, vai un kādus plānus kaļ kaimiņi attiecībā uz nodokļu pārskatīšanu un atsevišķu rādītāju paaugstināšanu.
Ankaras kārtējie manevri
Nedēļas sākumā gana plašu rezonansi izraisīja Turcijas paziņojums, ka valsts ir iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai vienā no divām galvenajām nerietumu valstu apvienībām BRICS.
Varas partiju katastrofa
Iepriekšējās nedēļas nogalē divās bijušās Austrumvācijas pašās labklājīgākajās federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – notika vietējo landtāgu (federālo zemju parlamentu) vēlēšanas, kurās sagrāvi piedzīvoja federālā līmeņa koalīcijas partijas, bet ievērojamu vēlētāju atbalstu saņēma par labējiem un kreisajiem populistiem dēvētie nesistēmiski politiskie spēki.
Augstskolu cīņa par vietām
Sākoties jaunajam mācību gadam, SestDiena ieskatās svaigākajos augstskolu reitingos pasaulē, meklējot tajos arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu universitāšu nosaukumus.
Telegram Rubikona Francijā
Nedēļas sākumā iespaidīgu rezonansi – arī informācijas tehnoloģiju (IT) pasaulē – izraisīja Krievijas izcelsmes miljardiera, vienas no pasaulē lielākajām ziņapmaiņas platformām Telegram ģenerāldirektora Pāvela Durova, aizturēšana Francijā.
Japāna pārmaiņu gaidās
Augusta vidū Japānas premjerministrs un valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP)
līderis Fumio Kisida izšķīrās
par daudziem negaidītu soli –
viņš paziņoja, ka nebalotēsies
uz LDP prezidenta posteni septembrī gaidāmajās šīs partijas vadības vēlēšanās.
Kurskas loks 2.0
Ukrainas bruņotie spēki 6. augustā sāka Krievijai negaidītu militāro operāciju tās
teritorijā – Kurskas apgabalā –, spējā triecienā ieņemot tās pierobežas rajonus. Šī
operācija tiek uzskatīta par labi izplānotu un īstenotu, tomēr tagad dienaskārtībā ir
parādījušies jau citi jautājumi – par operācijas mērķiem un tās ietekmi uz situāciju
frontē, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā ilgākā laika posmā.
Konvents un jautājumi
Neraugoties uz Čikāgā notiekošo ASV Demokrātiskās partijas
nacionālā konventa ārējo
spožumu, pat daudzi demokrātu atbalstītāji šaubās, ka
konvents spēs palielināt
atbalstu partijas kandidātei uz Balto namu
Kamalai Harisai.
Taizemes nebeidzamā krīze
Uz daudzu starptautiski nozīmīgu notikumu fona bez īpašas
ievērības ir palikusi varas
maiņa Taizemē, par kuras
premjerministri pagājušajā
nedēļā kļuva šīs valsts vēsturē
paša skandalozākā bijušā premjera, miljardiera Taksina Činavata meita – 37 gadus vecā
Petongtarda Činavata.
Orbāna Viseiropas iznāciens
Ne tikai kļūšana par Eiropas Savienības padomes prezidējošo valsti, bet virkne citu valstu kritiski vērtētu lēmumu likuši Ungārijai un tās premjera Viktora Orbāna vārdam pastāvīgi nokļūt starptautisko ziņu virsrakstos. Ko īsti viņš vēlas panākt?
Sarežģītais talibu jautājums
Afganistānā ar vērienīgu, kustības Taliban rokās pirms trim gadiem nonākušās ASV armijas militārās tehnikas parādi (bijušajā ASV armijas bāzē Bagramā) tika atzīmēta trešā gadskārta, kopš ASV bruņotie spēki pēc divdesmit gadu klātbūtnes steigā un gana neorganizēti atstāja šo valsti.