Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV
prezidenta vēlēšanās uzmanības
centrā tagad atrodas viņa topošā
administrācija – cilvēki, kurus
ASV ievēlētais prezidents nominē
kā iekšpolitiski, tā starptautiski
nozīmīgiem amatiem.
Pagājušajā nedēļā Gruzijas separātiskajā Abhāzijas Republikā sākās
pret vietējo varu vērstie nemieri,
par kuru cēloni kļuva prasība
vietējam parlamentam atteikties
no iecerētā investīciju līguma ar
Krieviju ratificēšanas.
Pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa ievēlēšanas par 47. ASV prezidentu Savienotajās Valstīs sācies oficiālais 75 dienu pārejas periods. Tā laikā aizejošais prezidents Džo Baidens pakāpeniski nodos pilnvaras un tiks izveidota jauna administrācija jeb faktiski – valdība. Kuri politiķi varētu ieņemt nozīmīgākos posteņus Trampa komandā, un kā viņu iecelšana konkrētos amatos var atsaukties uz ASV nostāju dažādos jautājumos?
Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.
Donalda Trampa pārliecinošā
uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī republikāņiem,
galvenokārt ievēlētā ASV
prezidenta atbalstītājiem,
veiksmīgie pirmkārt jau Kongresa abu palātu vēlēšanu iznākumi jau
ietekmē arī kā kopējo starptautisko, tā
iekšpolitisko situāciju virknē pasaules valstu.
Spānija tikko piedzīvojusi vienu no nāvējošākajām dabas katastrofām valsts vēsturē. Neparasti spēcīgas lietusgāzes laikā Valensijā, Kastīlijā-Lamančā, kā arī Andalūzijā nokrišņu daudzums vienas dienas laikā pārsniedza gada normu, un plūdos bojāgājušo skaits jau mērāms simtos. Kādēļ plūdi bija ar tik traģiskām sekām, un kas pie tā vainojams?
Pretēji tam, ka ASV prezidenta vēlēšanās tika gaidīta ārkārtīgi sīva cīņa un prognozēts, ka uzvarētāja noteikšana ilgs vismaz vairākas dienas, bet šo procesu pavadīs skandāli un tiesāšanās, uzvarētāja vārds kļuva zināms jau pēcvēlēšanu naktī.
Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.
Par nule aizvadīto Lietuvas vēlēšanu pārliecinošiem uzvarētājiem kļuvuši sociāldemokrāti, iegūstot 54 no 141 deputātu vietas. Labi panākumi ir arī citiem kreisajiem, tādēļ nekādu problēmu ar jaunas, šoreiz kreisas ievirzes, valdības izveidi nebūs. Konservatīvo pārstāvniecība Seimā tikmēr ir ievērojami sarukusi, bet viena no līdzšinējās valdošās koalīcijas partijām – Brīvības partija – tajā nav iekļuvusi vispār. Kamdēļ tā, un vai Lietuvā gaidāmas būtiskas pārmaiņas?
Uz citu starptautisko notikumu fona bez pelnītās uzmanības palika pagājušās nedēļas beigās notikušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas Japānā, kuras kļuva par kārtējo apliecinājumu, ka turpina kristies šķietami mūžīgās galvenās varas partijas – liberāldemokrātu (LDP) – popularitāte.
Gruzijā 26. oktobrī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kuras atstās izšķirošu ietekmi uz valsts turpmāko kursu, īpaši attiecībā uz tās iespējamo dalību Eiropas Savienībā (ES). Vienlaikus tās ir arī vēlēšanas, kas šajā bijušās PSRS Kaukāza republikā var novest pie iekšpolitiskās nestabilitātes.
Sevišķi rietumvalstīs plašu kritiku
izpelnījusies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša došanās uz
Krievijas pilsētā Kazaņā notikušo
BRICS valstu līderu samitu un viņa
tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā
notikušajā referendumā par atbalstu
valsts kursam uz integrāciju Eiropas
Savienībā vārda tiešā nozīmē pēdējā
brīdī uzvaru ar 11,6 tūkstošu balsu
pārsvaru nodrošināja eirointegrācijas
piekritēji.
Oktobra sākumā ASV azartspēļu galvaspilsētas Lasvegasas iedzīvotāji un viesi varēja vērot iespaidīgu šovu ar gaismām un bezpilota lidaparātiem, kas bija veltīts kazino viesnīcas Tropicana ēku nojaukšanai. Pēc tam divas 22 stāvu ēkas, kas šobrīd ir kompānijas Bally’s Corporation īpašumā, tika kontrolēti uzspridzinātas. Tajā brīdī beidza pastāvēt leģenda, jo kazino Tropicana gadu desmitiem ir bijis viens no Lasvegasas un Nevadas pavalsts simboliem, kura ikdiena bijusi nesaraujami saistīta ar lielu naudu, slavenībām un, protams, arī mafiju.
Nākamajā otrdienā, 22. oktobrī,
Krievijas pilsētā Kazaņā
sāksies trīs dienas ilgs pašas
nozīmīgākās nerietumu valstu
apvienības BRICS līderu
samits, par kuru t. s. globālajos dienvidos izplatīts ir viedoklis, ka šis
samits var kļūt par šā gada pašu nozīmīgāko
un ilgtermiņā ietekmīgāko notikumu starptautiskajā politikā.
Oktobra sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta ziņa, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot suverenitāti pār Čagosu arhipelāgu Maurīcijai, kura uz šīm salām pretendē vēl kopš 1968. gada. Čagosu arhipelāgs, jāatgādina, ir zināms galvenokārt tāpēc, ka uz lielākā no tā atoliem – Djego Garsijas atola – atrodas tāda paša nosaukuma ASV stratēģisko bumbvedēju bāze. Tās darbību arhipelāga nodošana Maurīcijai gan vēl krietnus gadu desmitus neietekmēs.
Amerikas Savienoto Valstu Floridas pavalsti sasniegusī augstākās, piektās, kategorijas viesuļvētra Miltons posta ne tikai Floridu un ASV ekonomiku – Miltons un tā priekštece, kategoriju zemākā viesuļvētra Helēna, ir kļuvuši arī par politisko faktoru.
Par to, kādas sajūtas un emocijas valda Izraēlā gadu pēc teroristu asiņainajiem uzbrukumiem, un par to, vai un kā iespējama situācijas atrisināšanās, Andis Sedlenieks sarunājas ar Izraēlas vēstnieci Latvijā Sandru Simoviču.
Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu nonākuši pie secinājuma, ka tā sauktais Eiropas zaļas kurss (European Green Deal), kura ietvaros līdz 2050. gadam paredzēta apvienotās Eiropas pāreja uz klimata neitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomiskās izaugsmes tempus, ir sācis buksēt.
Irānas īstenotais raķešu trieciens pa Izraēlas teritoriju, kas tika pozicionēts kā atbilde par proirāniskā Hamās politbiroja vadītāja Ismaila Hanijas, Hizbullāh iepriekšējā līdera Hasana Nasrallas un Kuds spēku virspavēlnieka Abāsa Nilforušana nogalināšanu, kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumu par liela mēroga reģionāla kara izcelšanās iespējamību Tuvajos Austrumos.
Laikraksts USA Today nupat veltījis plašu publikāciju tādam jautājumam kā jaunu vēlētāju reģistrēšanās svārstīgajās pavalstīs pirms šāgada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, norādot – viņu balsis var radikāli ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Ņemot vērā pēdējo gadu aizvien saspringtāko ģeopolitisko situāciju, rietumvalstīm nākas palielināt izdevumus valsts aizsardzībai. Tie nešaubīgi būs prioritāte arī nākamā gada Latvijas valsts budžetā (kura izstrāde šobrīd gan atpaliek no iepriekš plānotā grafika), tādēļ likumsakarīgs ir jautājums, kā mūsu tēriņi valsts aizsardzībai un ar tiem saistītie plāni izskatās uz Baltijas valstu un arī pārējo Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu fona.
Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijā plašu ievērību piesaistīja Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna uzruna, kuras laikā izskanēja mājieni, ka Teherāna būtu gatava atkal normalizēt attiecības ar Rietumiem.
Iepriekšējās nedēļas nogalē lielā mērā sensacionāli noslēdzās prezidenta vēlēšanas Šrilankā – par to uzvarētāju kļuva pārliecināts marksists/ļeņinists, radikāli kreisās Tautas atbrīvošanas frontes (TAF) līderis Anura Kumara Disanajake.
Nedēļas pirmajā pusē Libānā divas dienas pēc kārtas tika piedzīvotas sprādzienu sērijas – otrdien eksplodēja vairāki tūkstoši peidžeru, bet dienu vēlāk – simtiem rāciju, ko saziņai izmantoja vietējā šiītu islāmistu kustība Hezballah.
Gada 29. septembrī Austrijā
notiks Nacionālās Padomes
(parlamenta apakšpalātas)
vēlēšanas, par kuru uzvarētāju
pirmoreiz valsts vēsturē
acīmredzami kļūs nacionāli
konservatīvā Austrijas Brīvības partija
(Freiheitliche Partei Osterreich, FPO).
Veselības aprūpes jomas finansējums Latvijā tradicionāli ir iemesls karstām diskusijām un daudzu šajā sfērā strādājošo neapmierinātībai, nereti norādot uz abām pārējām Baltijas valstīm, kur situācija tiek uzskatīta par labāku. Kā īsti mūsu valsts šajā jomā izskatās, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, – no kurienes nāk finansējums, kā tas tiek sadalīts, un ko oficiālā statistika saka par mediķu algām kaimiņos?