Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 8. maijs
Staņislava, Staņislavs, Stefānija

Andis Sedlenieks

Deklarācijas un realitāte

Lielbritānijā no 3. līdz 5. maijam tika aizvadīta pirmā klātienes – pēc divām neklātienes – G7 valstu ārlietu ministru tikšanās, kas ir sava veida laikrāžu saskaņošana pirms jūnijā turpat paredzētā jau šo valstu vadītāju samita. Par tā galvenajiem mērķiem savukārt ir pasludināta vienotas taktikas izstrāde, lai pretdarbotos Ķīnas un Krievijas centieniem pārskatīt «noteikumus», kā arī demokrātiju alianses jeb D10 (papildus G7 arī Austrālija, Dienvidkoreja un Indija) izveide.

Klimata nevienprātība(2)

Aprīļa otrajā pusē, pēc ASV prezidenta Džo Baidena iniciatīvas, videokonferences formātā notika vairāku desmitu valstu līderu klimata samits. Pasākuma mērķis bija apliecināt, ka ASV pēc Baidena stāšanās amatā ir atgriezušās cīņas ar klimata izmaiņām globālās līderes lomā. Samita gaita tikmēr liecināja, ka gan ASV, gan arī Eiropas Savienības (ES) priekšstati par to vadošajām lomām šajā cīņā ir labākajā gadījumā jūtami pārspīlēti.

Daļēji atzītais genocīds

ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka laikā no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā notikušās armēņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu, novedis pie pretrunīgām reakcijām gan pašu armēņu, gan ekspertu un apskatnieku vidū.

Gandrīz pēdējā Brexit seriāla sērija(2)

Līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) ratificēto Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu lielā mērā ir noslēdzies Lielbritānijas izstāšanas no ES jeb Brexit process, un tagad abas puses var vairāk vai mazāk bezkaislīgi mēģināt saskaitīt ieguvumus un zaudējumus.

Armēņu genocīds un cinisma tirgus(2)

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens 24. aprīļa paziņojumā par Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušajām armēņu masu slepkavībām, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī un atbilstīgi armēņu vēsturnieku aplēsēm noveda pie pusotra miljona cilvēku nogalināšanas, nodēvēja armēņu slaktiņus par genocīdu. Šāds paziņojums nacionālajā sēru dienā nenoliedzami bija ļoti nozīmīgs miljoniem armēņu visā pasaulē, lai gan pastāv pamatotas aizdomas, ka vērtējums saistīts ne tik daudz ar vēlmi atjaunot vēsturisko taisnīgumu, cik ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un pirmām kārtām jau ASV un Turcijas attiecībām.

Afganistānas nebeidzamais karš

Lai arī vēlāk, nekā tika solīts, taču beidzot sāksies pilnīga ASV un to sabiedroto spēku izvešana no Afganistānas. Skeptiķi gan norāda, ka tā ne tuvu nebūs tik pilnīga, kā oficiāli tiek apgalvots, bet vairākumā esošie pesimisti pat gaida jaunu karadarbības uzliesmojumu šajā valstī, kur karš ir ikdiena jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.

Opozicionāra noriets(8)

Vienlaikus ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējo uzrunu par stāvokli valstī 21. aprīlī visā notika arī ieslodzījumā esošā opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītāju rīkotas protesta akcijas, pareizāk – neveiksmīgs mēģinājums sarīkot liela mēroga protestus.

Sprādziens un ģeopolitika(6)

Starp Čehiju un Krieviju turpina vērsties plašumā vērienīgs diplomātisks skandāls, kura sākumam par iemeslu kļuva Čehijas drošības dienestu paziņojums, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu privātā munīcijas noliktavā Čehijā 2014. gadā. Minētais sprādziens (vai pareizāk divi sprādzieni ar divu mēnešu intervālu) ir atklāti tumša lieta, jo tolaik čehi, sev par pārsteigumu, uzzināja, ka viņu valstī atrodas privātas ieroču un munīcijas noliktavas ar arsenālu, lielāku nekā valsts armijas bruņojumā esošais, vagoniem visu iespējamo konvenciju aizliegtu kājnieku mīnu u. c., bet ar visu šo bagātību tirgojas šaubīgas personas un kompānijas.

Pavisam zaļā atomenerģētika(2)

Eiropas Savienības (ES) līmenī vēršas plašumā cīņa par atomenerģētikas iekļaušanu tā dēvētajā Eiropas zaļajā darījumā, pazīstamā arī kā Eiropas zaļais kurss.

Politnekorektais princis(2)

Šā gada 9. aprīlī, divus mēnešus pirms savas simtās dzimšanas dienas, aizsaulē devās Edinburgas hercogs un Lielbritānijas karalienes dzīvesbiedrs princis Filips Mauntbatens. Britu karaliene Elizabete II, kurai 21. aprīlī gaidāma 95. dzimšanas diena, un princis Filips laulībā bija pavadījuši vairāk nekā 70 gadu. Princis pasaules atmiņā paliks ar savu nozīmīgo lomu britu monarhijas vēsturē, īsteno jeb ''veco labo'' aristokrātiskumu, kā arī saviem nereti nepolitkorektajiem un divdomīgajiem jokiem un izteikumiem.

Īslaicīga spriedzes mazināšana(4)

Globālās politikas uzmanības centrā nonācis ASV prezidenta Džo Baidena zvans Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ar piedāvājumu sarīkot divpusēju tikšanos kādā neitrālā teritorijā. Iepriekšējais pilnvērtīgais ASV un Krievijas prezidentu samits (ar atbilstīgi sagatavotu un daudzpusīgu dienaskārtību), jāatgādina, notika tālajā 2010. gada aprīlī, kad tikās Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs. 2018. gada jūlijā aizvadīto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos par samitu ir iespējams dēvēt vienīgi formāli.

Gatavība cīnīties līdz pēdējai patronai(6)

Autoritatīvā izdevuma Foreign Affairs lappusēs turpinās diskusija, kādai vajadzētu izskatīties optimālajai jaunajai pasaules kārtībai. Tostarp kā atbilde uz ASV Starptautisko attiecību padomes priekšsēdētāja Ričarda Hāsa aicinājumu izveidot jaunu "lielvaru koncertu" izdevumā ir publicēts plašs raksts ar nosaukumu "Liberālā kārtība sākas pašu mājās". Kā demokrātiskā atdzimšana var pārstartēt starptautisko sistēmu (The Liberal Order Begins at Home. How Democratic Revival Can Reboot the International System), kas satur jau liberālās pasaules kārtības glābšanas vīziju.

Vakcīnu industrijas jaudas un zonas(1)

Globāli nepilna gada laikā ir iespējams saražot pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu pūļa imunitātes nodrošināšanai visā pasaulē. Šāda iespēja gan ir vairāk teorētiska – praksē var sanākt, ka vairāku iemeslu dēļ tas tomēr notiks jūtami vēlāk.

Liela kara ēna pār Ukrainas austrumiem(1)

Pēdējās nedēļās ievērojami pieaugusi spriedze starp Ukrainu un tās austrumu prokrieviskajiem separātistiem – pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām. Vārdu jeb informatīvajās kaujās iesaistījušās arī Krievija un ASV, radot nopietnas bažas, ka Ukrainas austrumos kuru katru brīdi var sākties plašs karš, iespējams, pat ar lielvalstu bruņoto spēku iesaistīšanos.

Pasaules glābšanas iniciatīva(3)

Nupat laikrakstā The Telegraph tika publicēts 24 valstu (galvenokārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu) līderu, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītāja un Eiropas Padomes (EP) prezidenta parakstīts paziņojums par nepieciešamību noslēgt un īstenot globāla mēroga starpvalstu vienošanos par saskaņotu rīcību cīņā pret pandēmijām. Nozīmīgākie dokumenta parakstītāji ir Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Maz ierobežojumu, maz zaudējumu?

Atbilstīgi pašas Baltkrievijas novērtējumam tās ekonomika 2020. gadā samazinājusies tikai par 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienota pretdarbība Rietumu sankcijām?(1)

Uzreiz vairāku valstu atsevišķi plašsaziņas līdzekļi nesen vēstīja, ka Ķīna un Krievija izstrādā principiāli jaunu mehānismu ar mērķi pretdarboties abām Eirāzijas lielvalstīm noteiktajām rietumvalstu sankcijām. Nevienas valsts varas iestādes šo informāciju nekādi nav komentējušas, tādēļ tai pagaidām ir tikai neoficiāls statuss, tomēr iespēja, ka šāds mehānisms parādīsies jau pārskatāmā nākotnē, turklāt tajā iesaistīsies ne tikai Pekina un Maskava, šķiet pat ļoti ticama.

Lielais Ķīnas smilšu mūris

Viens no ASV un Ķīnas nebeidzamo domstarpību cēloņiem ir Pekinas īstenotā mākslīgo salu jeb, kā tās bieži tiek dēvētas Rietumu presē, – viltus salu (fake islands) – būvniecība Dienvidķīnas jūrā. Katrai no pusēm ir savi argumenti, kamdēļ tas ir atbalstāmi vai nosodāmi, bet var gadīties, ka salu būvniecības un apgūšanas laikā izmantotie risinājumi būs noderīgi arī citu – īstu – salu iedzīvotājiem.

XXI gadsimta globālais lielvaru koncerts(8)

Pagājušajā nedēļā pasaules, iespējams, paša ietekmīgākā starptautiskās politikas izdevuma Foreign Affairs interneta vietnē tika publicēts raksts Jauns lielvaru koncerts. Kā novērst katastrofu un veicināt stabilitāti multipolārajā pasaulē (The New Concert of Powers. How to Prevent Catastrophe and Promote Stability in a Multipolar World). Īpašu uzmanību raksts piesaista tāpēc, ka pirmais no diviem tā autoriem ir Ričards Hāss – ilggadējs ASV Starptautisko attiecību padomes priekšsēdētājs un arī padomes izdotā Foreign Affairs galvenais redaktors.

Spiegu kari kaimiņos(1)

Igaunijas drošības dienestiem, kas pazīstami ar savu ļoti sekmīgo cīņu ar Krievijas spiegiem, pirmoreiz nācies saskarties arī ar cilvēkiem, kas vāc slepenu informāciju Ķīnas labā. Līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums, vai Igaunijas līdzšinējā pieredze palīdzēs arī jaunajā cīņas frontē.

Misija bez redzamiem rezultātiem(4)

Sava pirmā Eiropas apmeklējuma laikā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena centieni aktualizēt – arī Ziemeļatlantijas alianses līmenī – ASV centienus apturēt Krieviju un Vāciju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecības noslēgšanu prognozējami noslēdzās bez redzamiem rezultātiem, ja par tādiem neuzskata draudus noteikt ASV sankcijas jau pret gāzes vada būvnieku, Šveicē reģistrēto kompāniju – operatoru Nord Stream 2 AG, kā arī pret gāzes vada potenciālajiem sertificētājiem un apdrošinātājiem.

Izstāšanās ar zemtekstu(2)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja par Turcijas vienpusēju izstāšanos no Stambulas konvencijas, kā tiek dēvēta Eiropas Padomes (EP) konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šā lēmuma cēloņi un sekas gan sniedzas ievērojami tālāk par tikko minēto dokumentu.

Tiek īstenots iespaidīgs megaprojekts

Krievijas valsts kontrolē esošā kompānija Rosņeftj aiz polārā loka sāk īstenot vērienīgus gan naftas, gan gāzes, gan arī ogļu ieguves plānus.

Biznesa veids – karaļnams(1)

Britu prinča Harija un viņa dzīvesbiedres Meganas Mārklas apsūdzības britu karaļnamam, tostarp pat rasismā, likušas pievērst uzmanību tam, cik lielā mērā Vindzoru nams ir atkarīgs no saviem galvenajiem aktīviem – reputācijas un tradīcijām. Var pat teikt, ka uz tām lielā mērā balstīta nereti par Firmu dēvētās karaliskās ģimenes un zināmā mērā arī visas Lielbritānijas labklājība.

Starp drošību un efektivitāti

Šīs nedēļas vidū jau apmēram 30 pasaules valstīs – galvenokārt Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, – iespējamo blakņu dēļ uz laiku bija apturēta iedzīvotāju potēšana ar Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma AstraZeneca ražotajām Covid-19 vakcīnām. Vienlaikus aktualizējies jautājums, kuras no pieejamajām vakcīnām tad ir pašas efektīvākās un drošākās.

Piedāvājums spēlēt bez noteikumiem?(8)

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena atklāti nediplomātiskās atklāsmes pēc gandrīz divu mēnešu ilgas klusēšanas sniegtā televīzijas intervijā, ka viņš piekrīt apgalvojumam, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ''slepkava'', uzskata Putinu par ''cilvēku bez dvēseles'' u. c., var izrādīties negaidīta dāvana Maskavai, kuru pēdējā acīmredzami grasās pieņemt.

Aktivitātes ASV ārpolitikai galvenajā virzienā(13)

Savās pirmajās oficiālajās ārvalstu vizītēs šonedēļ devās divi no nozīmīgākajiem ASV prezidenta Džo Baidena jaunizveidotās administrācijas pārstāvjiem – valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības sekretārs Loids Ostins. Par abu amatpersonu pirmo galamērķi kļuva Japāna, kurai sekos Dienvidkoreja.

Bijušie tiesas priekšā(12)

Notiesājošais tiesas spriedums Francijas eksprezidentam Nikolā Sarkozī liek atcerēties, ka bijušo valstu vadītāju saukšana tiesas priekšā nebūt nav tik reta, kā varētu šķist pirmajā brīdī. Dažās pasaules valstīs tā pat kļuvusi par sava veida neatņemamu politiskās dzīves tradīciju.

Bikšeles un krustiņš(19)

Eiropas Parlamenta (EP) 9. marta balsojums par parlamentāriešu imunitātes atcelšanu bijušajam Katalonijas premjerministram Karlesam Pudždemonam, kā arī vēl diviem katalāņu politiķiem rada iespējas viņu izdošanai Spānijai un liecina par minētās institūcijas vai, ja pareizāk, tās vairākuma (par imunitātes atcelšanu nobalsoja 400 deputātu) divkosību