SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna skaidroja, ka grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu paredz nodrošināt no valsts budžeta piešķirto līdzekļu ekonomiju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā. Tostarp grozījumi paredz samazināt nobraukuma komponenti no 0,03 eiro līdz 0,01 eiro un pārvadājumos ar sliežu transportu noteikt nobraukuma koeficientu par vilciena (sastāva) kilometriem. Grozījumu rezultātā kopējā pozitīvā ietekme, samazinot peļņai paredzēto finansējumu, valsts budžetam veidotu 2,198 miljonu eiro pienesumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt pilsētu pašvaldību budžetos - 2,53 miljonus eiro.
Tāpat grozījumi paredz pilnveidot budžeta finansējuma izlietojuma kontroli, papildinot MK noteikumus ar pārskatu par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem, informāciju par pasažieru pārvadāšanu un braukšanas maksas atvieglojumiem un par zaudējumiem maršrutos, kuriem vairāk nekā 30% no kopējā maršruta garuma ir ārpus pilsētas administratīvās teritorijas iesniegšanas termiņiem.
SM noteikumu grozījumu projektu paredzēts izskatīt MK sēdē ša gada jūlijā.
"Rosinātie grozījumi MK noteikumos kārtējo reizi apliecina, ka tiesiskā paļāvība ir tikai institūciju tukša runāšana. Pakalpojuma līguma deviņu gadu periodā ir pieņemti trīs jauni noteikumi par pārvadājumu finansēšanu un vairākkārtēji ir veikti šo noteikumu grozījumi. Asociācija neatbalsta rosinātās izmaiņas noteikumos, kas būtiski samazina noteikto peļņu, ko gūst pārvadātājs, pildot valsts pasūtījumu, jo nav izvērtētas citas iespējas, kā nozari attīstīt ilgtermiņā, piemēram, sakārtojot tarifa jautājumus, kas atbilstu reālajai tirgus situācijai. Šādas izmaiņas nenovēršami pasliktinātu pasažieru pārvadājumu pieejamību un kvalitāti," norādīja Ošenieks.
Viņš norādīja, ka tā vietā, lai SM meklētu ilgtermiņa risinājumu ilgstoši iztrūkstošajam finansējumam pasažieru pārvadājumiem, kas ir aptuveni četri miljonu eiro gadā, institūcijas iet vieglāko ceļu - meklē iespējas, kā pārvadātājiem pēc iespējas mazāk samaksāt par padarīto darbu. "Gadu no gada pasažieru pārvadātāju uzņēmumi piedzīvo risku pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, jo zaudējumu kompensācijas no valsts par veikto pasūtījumu tiek segtas ar nokavēšanos un nepilnā apmērā. Šādās situācijās uzņēmumi var veikt pārvadājumus ar sabiedrisko transportu, ieguldot savus līdzekļus, tāpēc ierosinājums samazināt peļņu vismaz par pusi ir kā garants tam, ka pasažieru autobusi neizbrauks ielās," viņš sacīja.
Viņš atzina, ka pārvadātāju uzņēmumu finansiālo stabilitāti tiešā veidā ietekmē izmaksu palielināšanās, kas saistīta ar degvielas akcīzes nodokļa kāpumu, un tā rezultātā degvielas cenas pieaugums, kā arī realizētā nodokļu politika, tai skaitā minimālās algas pacelšana, apdrošināšanas izmaksu pieaugums un citi sadārdzinājumi. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz to, sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmumi veido būtisku kopprodukta daļu un iemaksātās summas nodokļos Latvijas ekonomikā.
Pasažieru pārvadātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka 32 pasažieru pārvadātāju uzņēmumu ar autobusiem, kas reģistrēti Latvijā, 2016.gada apgrozījums bija vairāk nekā 270 miljoni eiro, kopējie maksājumi valsts budžetā - 51 miljons eiro, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas - 30,5 miljoni eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 17,1 miljons eiro un degvielas akcīzes nodoklis bija 11,7 miljoni eiro. Kopumā šie uzņēmumi nodarbina vairāk nekā 9100 darbinieku. Prognozēts, ka par 2017.gadu dati būs līdzīgi.
Ošenieks uzsvēra, ka 2019.gadā tiks izsludināts konkurss sabiedriskā transporta pakalpojumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ar autobusiem. "Rosinātā peļņas samazināšana par vairāk nekā pusi par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem šāda nopietna konkursa priekšā lielākajai daļai no esošajiem vietējiem pārvadātājiem, kuri patlaban nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālas nozīmes maršrutu tīklā un noteikti pretendētu piedalīties konkursā, nozīmētu būtiskas finanšu un konkurētspējas problēmas," skaidroja Ošenieks.