Kā vienu no vietām, kur plānots attīstīt infrastruktūru, Sesks minēja Liepājas Biznesa centru Kapsēdes ielā, kur jau sekmīgi strādā 13 Skandināvijas uzņēmumi, taču nav vietas jaunu ražotņu attīstībai. Blakus Biznesa centram ir rezervēta teritorija, kur plānots izbūvēt jaunas ražošanas ēkas 10 000 kvadrātmetru platībā metālapstrādes ražotnēm, taču, kā izteicās Sesks, šajā teritorijā "nav pietiekami laba infrastruktūra" - jāizbūvē ceļš, jauna elektrības un ūdensapgādes sistēma u.c.
Pagājušajā gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēma rezervēt 31605 kvadrātmetrus plašā zemesgabala Kapsēdes ielā 4 nomas tiesības uzņēmumam "Pumac Liepaja" uz vienu gadu ražošanas ēkas un uzglabāšanas laukuma būvprojekta izstrādāšanai, lai uzņēmums varētu veiksmīgi attīstīt industriālo parku.
Plāna atbalsta gadījumā infrastruktūras uzlabojumus plānots veikt arī Dūņu un Meldru ielās. "Pēc tam šīs teritorijas varēs piedāvāt tiem uzņēmumiem, kuri diezgan aktīvi interesējas par iespējām Liepājā izvietot savas ražotnes," skaidroja Sesks. Viņš atzina, ka Liepājā ir brīvas teritorijas, ko piedāvāt investoriem, taču "šobrīd nav pietiekami labi aprīkotu teritoriju". Līdz ar to ražotnes pārcelšana no kādas citas valsts uz Liepāju uzņēmējiem pašlaik izmaksājot pārāk dārgi.
Kā ziņots, otrdien, 18.jūnijā, valdībā tiks skatīts pasākumu plāns, lai mazinātu sociāli ekonomiskās problēmas Liepājā gadījumā, ja AS Liepājas metalurgs ilgstoši nespēs atsākt normālu darbību.
Kā informēja Ekonomikas ministrijā, ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotās darba grupas piedāvātie rīcības virzieni un potenciālie pasākumi 2013. un 2014.gadā nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai Liepājā ar mērķi mazināt Liepājas metalurga situācijas radīto negatīvo ietekmi uz Liepājas pilsētu un tās iedzīvotājiem tika skatīti un konceptuāli atbalstīti šā gada 21.maijā valdības sēdē.
Darba grupa, kurā ietilpst arī Liepājas pašvaldība, piedāvājusi potenciālos pasākumus divos virzienos, paredzot atbalstu sociālās drošības nodrošināšanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, stimulējot uzņēmumu darbības paplašināšanu un jaunu darba vietu radīšanu.
Sociālās drošības nodrošināšanai Labklājības ministrija piedāvājusi sniegt preventīvus pakalpojumus darbiniekiem (individuālas konsultācijas, tikšanās ar darba devējiem, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus utt.), nodrošināt mobilitātes pasākumus, profesionālās apmācības pēc darba devēja pieprasījuma, valsts valodas apguvi, neformālo izglītības programmu apguvi, kā arī iesaisti mūžizglītības programmās, veicot proaktīvu darbu ar citiem reģiona uzņēmējiem par viņiem nepieciešamajiem speciālistiem.
Tāpat būtu jāizvērtē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitātes stiprināšana, lai tā varētu operatīvi un kvalitatīvi apkalpot visus pieprasījumus, kā arī tiktu nodrošināta NVA aktivitāšu pieejamība.
Savukārt uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai iezīmēti atbalsta pasākumi industriālo teritoriju attīstībai, ražošanas telpu izveidei un renovācijai, augstas pievienotas vērtības ražošanas attīstībai, ilgtspējas nodrošināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai. Tāpat plānots nodrošināt konsultācijas ieinteresētajiem uzņēmumiem par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves iespējām, tādējādi veicinot to ražošanas paplašināšanu.
Savukārt, lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti Liepājai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Liepājas pašvaldību sagatavos piedāvājumu par investīciju iespējām Liepājā, veicot potenciālo ārvalstu investoru apzināšanu un atlasi mērķa valstīs, organizējot vizītes, seminārus un tikšanās ar potenciāliem investoriem par aktuālajām Liepājas investīciju iespējām, kā arī organizējot potenciālo investoru vizītes Latvijā.
Jau ziņots, ka par metalurģijas rūpnīcu Liepājas metalurgs kreditoru klubs ir saņēmis vismaz trīs investoru piedāvājumus, pirmdien LNT pastāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Nevienu no investoru piedāvājumiem ministrs nevēlējās īpaši izcelt, sakot, ka kreditoru lēmumu noteiks piedāvājumu kvalitāte. Pavļuts gan atzīmēja, ka pamatā viss tomēr ir atkarīgs no uzņēmuma akcionāriem, kuru bezdarbība radījusi esošās grūtības.
Jau ziņots, ka līdz valdības noteiktā termiņa - 31.maija - beigām viens no uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans neparakstīja valdības un kreditoru piedāvāto vienošanos, bet Iļja Segals un Sergejs Zaharjins ir atsūtījuši vienošanos ar būtiskiem labojumiem, kas tika nodoti izvērtēšanai juristiem.
Saskaņā ar kreditoru kluba izvirzītajām prasībām visiem trim Liepājas metalurga lielākajiem akcionāriem bija jāparaksta vienošanās par turpmāk veicamajām darbībām uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijai, tostarp attiecībā uz akciju pārdošanu, saistību restrukturizāciju, uzņēmuma vadības nomaiņu u.c.
Vienošanās paredzēja visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Lipmana - akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses.
Valdība 23.aprīlī izveidoja darba grupu, kas koordinē Liepājas metalurga problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi ir no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus Liepājas metalurga situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.