Šīs bija pirmās demokrātiskās vēlēšanas Latvijā kopš 1934. gada 15. maija apvērsuma, teikts 2010. gadā izdotajā Latvijas Pašvaldību savienības vecākā padomnieka Māra Pūķa grāmatā Pašu valdība. Pirms tam gan bija PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanas, kurās arī bija iespēja izvēlēties starp vairākiem kandidātiem. Dienai M. Pūķis stāsta, ka tieši pašvaldības bija tās, uz kurām Latvijas Tautas fronte (LTF) balstījās, pārņemot varu valstī, un ar to Latvija atšķīrās no citām PSRS republikām, kas arī cīnījās par neatkarību. "Tikai trijās no aptuveni 600 pašvaldībām uzvarēja interfronte. Uz pašvaldībām varēja balstīties. Lai panāktu valsts neatkarību, 1990. gada 21. aprīlī Daugavas stadionā sasauca visu Latvijas pašvaldību sapulci, kas deva mandātu Augstākajai Padomei 1990. gada 4. maijā pieņemt Neatkarības deklarāciju," atgādina M. Pūķis. Patlaban pašvaldībās strādā samērā nedaudz tā laika padomju priekšsēdētāju.
Tolaik pašvaldības bija stipri atšķirīgas no tagadējām, jo, piemēram, Rīgas rajonā bija 100 deputātu, atceras pašreizējais Durbes novada domes priekšsēdētājs Jānis Ruško. Viņš toreiz tika ievēlēts par Rīgas rajona padomes priekšsēdētāju. "Tolaik nebija milzīgi daudz likumu un Ministru kabineta noteikumu, tad rajona padome izskatīja būtiskus jautājumus, lai organizētu dzīvi savā novadā. Ļoti reti veidojās izteikta opozīcija, jo lēmumi bija vērsti uz attīstību. Deputātu vidū bija arī padomju armijas virsnieki, un arī viņi balsoja par mūsu lēmumiem."
Visu Ata Rozentāla rakstu Pašvaldības deva zaļo gaismu Latvijas Neatkarības deklarācijai lasiet pirmdienas, 15.decembra, laikrakstā Diena!