Pauliņš skaidro, ka Latvijas Radio turpmākajos gados, pirmkārt, būtu jāievieš cilvēku resursu vadības funkcija. Viņš norāda, ka patlaban radio tā ir "kadru daļas līmenī - divi speciālisti uz pusslodzi vienkārši reģistrē lietas". Līdz ar to nākotnē radio struktūru darbības plānošanā varētu būt runa arī par pienākumu pārdali.
"Patlaban katras programmas direktors vienā personā iemieso gan administratīvo funkciju, gan programmu plānošanu, gan arī vada satura veidošanu. Šīs funkcijas mēs gribētu nodalīt un mazliet kristalizēt. Tiklīdz ir izveidota analītiskā daļa, plānošanas funkcija vairāk būtu analītiskās daļas pusē un atbrīvojas vairāk resursu saturu veidojošajiem cilvēkiem, lai viņi var koncentrēties uz pašu saturu. Patlaban kanāliem kopēja ir ziņu redakcija, kas apkalpo visu. Varētu būt vēl kāda, lai nodrošinātu horizontālo sasaisti," stāsta Pauliņš.
Viņš skaidro, ka tāpat ir nepieciešams plānot, kādas kompetences būs vajadzīgas nākotnē, kādas apmācības jāpiedāvā, kā arī jāizvērtē, kāda ir darbinieku motivācijas sistēma - cik tā ir piesaistīta pie rezultātiem un vai šādi mērķi patlaban vispār ir definēti.
Viņš uzsver, ka nepieciešams vērtējumu attiecīgi piesaistīt snieguma kritērijiem. "Mums ir jādomā, kā fiksēto un mainīgo atalgojuma daļu piesaistīt rezultātiem. Tas neattiecas tikai uz satura veidošanas struktūrvienībām, bet arī uz nodrošinājuma struktūrvienībām un citiem dienestiem. Tas dotu arī motivējošu impulsu - par aktīvāku, labāku darbu ir arī izmaiņas atalgojumā. Otra lieta ir izaugsme - mēs neatstājam cilvēkus pie stikla griestiem, virs kuriem augstāk viņiem struktūras dēļ nav kur attīstīties. Mēs nevienu nevirzīsim, bet dosim iespēju," sistēmas efektivitāti skaidro Pauliņš.
Viņš norāda, ka tas vienlaikus sekmētu arī efektīvāku to līdzekļu izmantošanu, kas patlaban tiek novirzīti atalgojumam.
Līdz ar izmaiņām paredzēts ieviest arī Latvijas Radio analītisko funkciju, kas nozīmētu regulāri monitorēt padarīto. "Nevis reizi gadā vai tikai paskatoties auditoriju rezultātus, bet gan - tiklīdz ir kādas izmaiņas raidījumu plānojumā, saturā, apraidē. Lai pietiekami ātri varam redzēt rezultātu un izdarīt korekcijas," sacīja Pauliņš.
Viņš stāsta, ka šī informācijas iegūšana iespējama dažādos veidos. "Piemēram, pašu veikti pētījumi, nevis paļaušanās tikai uz TNS datiem. Patlaban tieši šāds viens pētījums notiek, kas bija ieplānots jau iepriekš. Būs tāda informācija, kas mums jāsaņem vienu reizi mēnesī, tāda, kas reizi ceturksnī, " skaidro Pauliņš.
Viņš pieļauj iespēju, ka pētījumi varētu būt arī pavisam jaunos formātos. "Tie var būt programmu vai konkrētu raidījumu auditoriju klubi un citi, kurus veidot digitālā formā internetā vai, piemēram, kultūras raidījumiem, kur auditorija ir mazāka, tās var būt arī klātienes tikšanās." Pauliņš norāda, ka tādā veidā vienlaikus veidotos arī atgriezeniskā saite. "Digitālajā laikmetā, kas arvien vairāk ietekmē medijus, arī auditorija iesaistās satura veidošanā".
Kā vēstīts, Latvijas Radio jaunā valde darbu sāka 16.janvārī. NEPLP valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināja Aldi Pauliņu, valdes locekles programmas attīstības jautājumos amatā - Sigitu Kirilku, bet valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos amatā - Uldi Lavrinoviču.
5.februārī NEPLP apstiprināja Latvijas Radio valdes mērķus un uzdevumus 2015.gadam, kas paredz tai izstrādāt un iesniegt NEPLP apstiprināšanai Latvijas Radio darbības stratēģiju triju gadu periodam.