Politiķis uzsvēra, ka šodien slimnīcās Covid-19 stacionēto pacientu skaits ir pārsniedzis 700, un, jau tuvākajā laikā tas sasniegs 800, tad medicīnas iestādēs būs jāiedarbina krīzes režīms.
Skaidrojot, ko praktiski nozīmē ārkārtas situācija medicīnas nozarē, Pavļuts norādīja, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām. Slimnīcas Covid-19 pacientu ārstēšanā varēs iesaistīt tos medicīnas darbiniekus, kas nav strādājuši infekciju nodaļā, tās varēs citādāk plānot darba grafiku, atsaukt no atvaļinājuma mediķus.
Ministrs uzsvēra, ka visiem tiem pacientiem, kuri tuvākajā laikā gaidīja plānveida pakalpojumus, slimnīcas administrācija piezvanīs katram pacientam un pārplānos pakalpojuma saņemšanas laiku un cilvēki nezaudēs savu rindu.
Pavļuts skaidroja, ka, neskatoties uz pakalpojumu ierobežojumiem, pacientiem tiks nodrošināta ķīmijterapija, bioloģisko medikamentu terapija, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, veselības aprūpes pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapija.
Kā vēstīts, Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēma Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju.
Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.
Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.