Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. oktobris
Severīns, Urzula

Pēc augstskolu pārvaldības reformas 27 augstskolām piemēros jaunu tipu

Atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas nosaka jaunu tipoloģiju, un plānotajai augstskolu pārvaldības reformai 27 Latvijas augstskolām tiks piemērots jauns tips, otrdien nolēma Ministru kabinets.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka tips ir noteikts, izvērtējot 16 valsts augstskolu un 11 juridisko personu dibināto augstskolu atbilstību zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas statusam.

Zinātnes universitātes tips tiks piemērots Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. 

Mākslas un kultūras universitātes tipu piemēros Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Lietišķo zinātņu universitātes statuss būs Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei.

Savukārt lietišķo zinātņu augstskolas tips būs Baltijas Starptautiskajai akadēmijai, Banku augstskolai, Biznesa augstskolai "Turība", Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolai "RISEBA", Ekonomikas un kultūras augstskolai, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolai, Latvijas Jūras akadēmijai, Latvijas Kristīgai akadēmijai, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Lutera akadēmijai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Rīgas Aeronavigācijas institūtam, Rīgas Ekonomikas augstskolai, Rīgas Juridiskajai augstskolai, Transporta un sakaru institūtam, Ventspils augstskolai un Vidzemes augstskolai.

IZM uzsver, ka, nosakot augstskolām atbilstošo tipu, ir ne tikai mehāniski ņemti vērā rādītāji un tiem atbilstoši sasniegtās vērtības, bet arī ņemtas vērā iespējas sasniegt šos rādītājus līdz 2025.gada nogalei. Katram augstskolas tipam ir atšķirīgi augstskolas darbības mērķi, stratēģiskās specializācijas mērogs, kā arī atšķirīgi augstskolas uzdevumi, kas augstskolai izvirzīti tās mērķu sasniegšanai.

Akadēmiskās informācijas centrs no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim izvērtēs Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2021.gada 15.augustam reģistrēto augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam.

Ja Akadēmiskās informācijas centrs konstatēs, ka augstskola neatbilst dibinātāja noteiktajam tipam, tas izteiks priekšlikumu dibinātājam noteikt citu augstskolas tipu. Ja augstskolas dibinātājs līdz 2025.gada 31.decembrim nepieņems lēmumu par augstskolas tipa maiņu, augstskola zaudēs tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu.

Tāpat, ja augstskola līdz 2024.gada 31.decembrim neiesniegs Akadēmiskās informācijas centram pieteikumu ar lūgumu izvērtēt tās atbilstību noteiktam augstskolu tipam, tā zaudēs tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu.

LETA jau ziņoja, ka 16.augustā stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot to iekšējās pārvaldības modeli. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Lielākās debates saistībā ar Augstskolu likuma grozījumiem izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.

Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret padomēm, jo nebija skaidrs, kādu funkciju tās pildīs un cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, satversmes sapulcei, senātam un rektoram.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas