Pēc vētrām – mierīgākos ūdeņos

Ekonomika, lai arī lēnāk nekā iepriekš prognozēts, tomēr aug. Jāatgādina, ka Latvijas Banka kopš gada sākuma jau divas reizes pazeminājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi – sākotnēji no 2,7% līdz 2,3%, tagad līdz 2%, turklāt Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs vērtē, ka paredzamā 2016. gada IKP izaugsme varētu būt pat vēl zemāka, t. i., 1,5–2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).  

Lai arī šogad ekonomikas izaugsme varētu būt vāja, tomēr izaugsme būs un vienlaikus tas nozīmē gan maksātspējas pieaugumu, gan arī pārliecības par nākotni stiprināšanos, kas ir svarīgs aizņemšanos veicinošs faktors. "Kreditēšanas attīstību veicina gan makro faktori, kas nosaka, cik klientam ir līdzekļu makā, gan arī klientu noskaņojums – pārliecība par nākotni. Jo ilgāk tirgū valda stabili nosacījumi, jo ērtāk jūtas potenciālais aizņēmējs," apstiprina Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

Zems atskaites punkts

Pozitīvu iespaidu uz kreditēšanas pieaugumu noteikti atstājusi valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm, iegādājoties mājokli. Savukārt pieauguma procentuālo lielumu ietekmēja fakts, ka iepriekš tirgū bija zema aktivitāte: īpaši mājokļu kredītu izsniegšana kritās saistībā ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas ietvēra «nolikto atslēgu» principa ieviešanu. No šī zemā līmeņa atsākusies pakāpeniska izaugsme, ko nosaka gan pieprasījuma puse (pirktspēja, objektīva nepieciešamība palielināt un uzlabot mājokli), gan piedāvājuma puse.  

Jāatgādina, ka 2014. gada rudenī pirmsvēlēšanu gaisotnē Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas noteica ieviest obligātu "nolikto atslēgu" principu. Bankas uz to asi reaģēja, gan dažām izstājoties no valsts atbalsta programmas, gan paaugstinot pirmās iemaksas apmēru līdz 30–40%, kas ir apmēram divkāršs palielinājums. Jau 2015. gada sākumā Saeima mainīja regulējumu, kas noteica, ka «nolikto atslēgu» princips ir izvēles iespēja, un rezultātā bankas atkal atrada iespēju gan atgriezties programmā, gan samazināt pirmās iemaksas procentuālo apjomu. Tirgus sarukumu, it īpaši 2015. gada pirmajā ceturksnī, labi ilustrē izsniegto hipotekāro kredītu apjoms mājsaimniecībām, uz ko norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

Vienlaikus nekustamā īpašuma tirgu ietekmēja arī izmaiņas Imigrācijas likumā, kas tika veiktas 2014. gadā un noteica papildu ierobežojumus ārzemniekiem, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Tā rezultātā 2015. gads nekustamo īpašumu tirgū bija sarežģītiem izaicinājumiem pilns. "Jau 2014. gadā makroekonomiskie procesi radīja tālejošas sekas. Izmaiņas Imigrācijas likumā un Krievijas rubļa vērtības kritums vairākkārt samazināja nerezidentu interesi par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu. Savukārt uz vietējo pieprasījumu orientētos segmentos neskaidrības ar "nolikto atslēgu" principa piemērošanu 2015. gada sākumā gandrīz pilnībā nobremzēja hipotekāro kreditēšanu," vērtē Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš, uzsverot, ka gada otrajā pusē jau notika pakāpeniska tirgus atkopšanās un pārorientēšanās uz vietējo pieprasījumu. 

Izaicinājumus un neskaidrības nekustamā īpašuma tirgū pēdējo divarpus gadu laikā labi ilustrē darījumu skaits un apjoms Rīgā pēc zemesgrāmatas datiem. Šī nozares «kardiogramma» parāda, ka vispirms aktivitāte pieauga, steidzot pabeigt darījumus, pirms spēkā stājās izmaiņas Imigrācijas likumā, pēc tam gan Imigrācijas likuma, gan neskaidrību "nolikto atslēgu" principu dēļ notika visai dramatisks kritums, kas zemāko punktu sasniedza 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Aug lēnām

Vislielākā tirgus aktivitāte, protams, ir Rīgas dzīvokļu tirgū, kur notiek apmēram 600 un vairāk darījumu mēnesī un pēdējo četru ceturkšņu griezumā vērojama stabilitāte ar nelielu izaugsmes tendenci. No šiem darījumiem divas trešdaļas notiek ar sērijveida dzīvokļiem, bet ar dzīvokļiem jaunajos projektos – apmēram 20% darījumu. Kopš 2015. gada otrā ceturkšņa vērojama tendence, ka jauno projektu attīstītāji (izņemot ekskluzīvo un uz nerezidentu pircēju vērsto segmentu) spējuši palielināt interesi vietējo pircēju vidū un rezidentu darījumu skaits lēnām, bet mērķtiecīgi aug, 2016. gada otrajā ceturksnī sasniedzot pēdējo 2,5 gadu maksimumu.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 29. septembra laikrakstā Diena!