Pēdējos gados tipiski - māte bez tēva ziņas aizved bērnu uz ārzemēm

Tāds patlaban ir lielais vairākums tā saukto Hāgas konvencijas lietu, Diena uzzināja Tieslietu ministrijā (TM). Hāgas konvencijas izpratnē - šādi aizvestu bērnu var uzskatīt par nolaupītu, un vecākam jāstājas tiesas priekšā.

Lietu, kurās otrs vecāks, ar kuru bērna aizvešana nav bijusi saskaņota, pieprasa bērnu atvest atpakaļ uz Latviju, ir daudz, salīdzinot ar 2008. gadu. TM dati liecina, ka 2008. gadā bija 17 lietu par 19 bērniem, kad bija pieprasījums no otra vecāka atgriezt bērnu no ārvalsts atpakaļ Latvijā. Pērn - 2011. gada decembra vidū - bija jau 37 lietas par 47 bērniem. «Tas izskaidrojams visdrīzāk ar ekonomisko situāciju - ar došanos uz ārvalstīm,» saka Agris Skudra, TM Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs. Šādas situācijas nereti rodoties arī nezināšanas dēļ. Proti, bērna vecāki neiedomājas, ka, beidzoties kopdzīvei, jautājumi par bērna aizgādību, arī bērna dzīvesvietu, ir jānokārto un tos nedrīkst atstāt pašplūsmā. Visbiežāk šajās lietās bērnus no Latvijas uz ārvalstīm aizvedušas mātes, taču bijuši arī daži gadījumi, kad aizvedēji ir tēvi. Dominējošās valstis ir Lielbritānija - Anglija, Velsa - un Īrija. Tajās visbiežāk arī notiek tiesas process par bērna atgriešanu, visbiežāk iznākums ir pozitīvs vecākam, kurš prasa atgriešanu.

TM novērojusi tendenci, ka pēdējos pāris gados sarucis lietu skaits par bērnu atgriešanu no Latvijas uz ārzemēm, proti, kad bērns bez saskaņošanas aizvests no viņa pastāvīgās dzīvesvietas ārzemēs uz Latviju un ārvalstī palikušais vecāks pieprasa atgriešanu. 2008. gadā šādas lietas bija astoņas, savukārt 2011. gadā - līdz decembra vidum - tikai četras. Sākotnēji ļoti bieži strīdi par bērnu bija divu valstu pilsoņu starpā, piemēram, starp Latvijas un Austrālijas pilsoņiem vai Latvijas un Itālijas pilsoņiem.

Vienā no nesenām lietām abi galvenie varoņi - māte un tēvs - gan ir Latvijas iedzīvotāji, tikai vīrietis tagad dzīvo Anglijā, bet sieviete - Latvijā. Abiem ir kopīgs bērns, un, lai arī abi ir laulības šķiršanas procesā, māte ļauj tēvam ar bērnu pavadīt laiku kopā, kad viņš ir atbraucis uz Rīgu. "Pēdējā tikšanās reizē tēvs ar bērnu aizbrauca uz Angliju, neko nesaskaņojot. Klasiski, kā mēdz būt šajās lietās, - neceļ telefonu vai atslēdz telefonu, pēc tam labākajā gadījumā atnāk īsziņa - esmu Anglijā," stāsta A. Skudra.

Vēl citā nesenā lietā visa latviešu ģimene dzīvoja Anglijā, taču māte visas trīs meitas aizveda atpakaļ uz Latviju. Pēc tēva pieprasījuma atgriezt meitas Anglijā, Latvijā tiesa pieņēma lēmumu par labu tēvam. Taču lietā beigās uzvarēja, visticamāk, jau mīlestība. "Māte ar tēvu atkal sagāja kopā, un māte nepārsūdzēja tiesas lēmumu. Viņa [ar bērniem] aizbrauca atpakaļ uz Lielbritāniju," stāsta A. Skudra.