"Atraitņa pensija nepastāv, jo tā savulaik netika iekļauta obligāto iemaksu likmē," skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta (SAD) direktore Jana Muižniece.
Latvijas Pensiju likums nosaka, ka vecuma pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no katra cilvēka individuālā ieguldījuma - darba stāža, veiktajām sociālajām iemaksām un pensionēšanās vecuma.
"Nebūtu korekti, ja personas, kas noteiktu laiku maksājušas vienādas sociālās apdrošināšanas iemaksas, aizejot pensijā, tiktu diferencētas atkarībā no laulātā drauga esamības. Bez tam jebkādu papildu garantiju ieviešana pensiju sistēmā saistīta arī ar papildu finansiālo resursu nepieciešamību," norāda LM SAD vecākā referente Saulveiga Krastiņa.
Ierosinājumus ieviest atraitņu pensiju pirms vairākiem gadiem bija iecienījuši dažādi politiskie spēki, un tiem bija raksturīgi izskanēt tieši priekšvēlēšanu laikā. Piemēram, TB/LNNK Saeimas frakcija savulaik bija sagatavojusi Pensiju likuma grozījumus un parlaments tos pat bija nodevis izskatīšanai komisijās. Priekšlikumi argumentēti ar apstākli, ka, ja pensionāri bija raduši iztikt ar divām pensijām, pēc dzīvesbiedra zaudēšanas rocība kļūst šaurāka. Turklāt arī saimniecība visu laulības dzīvi pārim bijusi kopīga. Tomēr pret minētajām iecerēm ikreiz asi iebildusi LM un Finanšu ministrija, kuru argumenti pēdējos gados atturējuši politiķus aktualizēt atraitņu pensijas jautājumu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 26.maija, numurā!
zvirbulēns
Par ģimeni
mamma