Salīdzinājumā ar 2015.gadu Latvijas bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem. Sievietēm bezdarba līmenis pagājušajā gadā joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 8,4% un 10,9%.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka bezdarbnieku skaits pagājušā gada laikā Latvijā sarucis par 2900 jeb 3%.
2016.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 9,3%. Pērn ceturtajā ceturksnī 90 800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 3600 jeb 3,8% mazāk nekā trešajā ceturksnī.
Vienlaikus statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka pērn par četriem procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā - no 45,5% 2015.gadā līdz 41,5% 2016.gadā. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 5000 un 2016.gadā bija 39 500.
Pērn ceturtajā ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 38,2%, kas salīdzinājumā ar trešo ceturksni ir kritums par 3,4 procentpunktiem. Ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 34 500 ilgstošo bezdarbnieku, bet trešajā ceturksnī - 39 300.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2016.gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 17,3%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā pirms gada (2015.gadā - 16,3%). No visiem bezdarbniekiem 13 000 jeb 13,6% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 500, un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.
2016.gada ceturtajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 15,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem mazāk nekā trešajā ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājies par 3700 un bija 10 900 jeb 12% no kopējā bezdarbnieku skaita (trešajā ceturksnī - 14 600 jeb 15,5%).
Statistikas pārvaldē piebilda, ka pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs - Igaunijā jauniešu vidū bezdarba līmenis bija 13,4%, bet Lietuvā - 14,5%.
2016.gada ceturtajā ceturksnī 37,4% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Kopumā Latvijā 2016.gadā 31,8% jeb 461 700 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 16 700 jeb 3,5%.
Tostarp ceturtajā ceturksnī 32% jeb 461 600 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar trešo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3700 jeb 0,8%.
Pērn 20 200 jeb 4,4% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2015.gadā - 22 800 jeb 4,8%). Ceturtajā ceturksnī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri bija zaudējuši cerību atrast darbu, bija 23 500 jeb 5,1% (2016.gada trešajā ceturksnī - 19 300 jeb 4,2%).
Darbaspēka apsekojums 2016.gadā notika 15 800 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29 800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tostarp ceturtajā ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.