VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš aizvadīto gadu izsaukumu jomā vērtēja salīdzinoši pozitīvi, jo samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, bet palielinājies - uz glābšanas darbiem.
"Pērn sarucis ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits, kas ir zemākais rādītājs pēdējo deviņu gadu laikā. Savukārt ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits ir pieaudzis, kas apliecina ugunsdzēsēju glābēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos. Jāpiebilst, ka joprojām vērojama tendence, ka biežākais traģisko ugunsnelaimju iemesls ir saistīts ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un smēķēšanu telpās," komentēja Āboliņš.
Pagājušajā gadā VUGD reģistrējis 20 415 izsaukumus, no tiem 8985 bija uz ugunsgrēkiem, 776 uz meža ugunsgrēkiem, 7176 uz glābšanas darbiem, savukārt 3478 no izsaukumiem bija maldinājumi.
Salīdzinot ar 2018.gadu, 2019.gadā ugunsgrēku skaits samazinājies par 1,63%, bet glābšanas darbu skaits palielinājies par 1,28%.
Pērn visvairāk izsaukumu reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā, bet Kurzemes reģionā bijis mazākais izsaukumu skaits. Rīgas reģiona pārvaldes pārziņas rajonā dzēsti 3393 ugunsgrēki, kas ir 37,8% no visiem ugunsgrēkiem Latvijā, un saņemti izsaukumi uz 3553 glābšanas darbiem, kas atbilst 49,5% no visiem glābšanas darbiem valstī kopumā.
No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem 1930 bija izcēlušies dzīvojamās mājās, 669 transportlīdzekļos, 181 sabiedriskajās ēkās un 133 ražošanas ēkās, bet 989 reizes dega neapsaimniekotas ēkas. Salīdzinot ar 2018.gadu, par 19% samazinājies ugunsgrēku skaits, kuros dega izgāztuves, atkritumi.
Toties pērn palielinājies izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem - 2018.gadā pērnā gada zāle dzēsta 2088 reizes, bet aizvadītajā gadā 2769 gadījumos jeb par 32,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Meža ugunsgrēki pērn dzēsti 776 reizes jeb par 31,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Aizvadīto gadu tendence liecina, ka bojāgājušo skaits ugunsgrēkos nedaudz, tomēr samazinās. 2019.gadā gāja bojā par 6% mazāk cilvēku nekā gadu iepriekš. No 76 bojāgājušajiem lielākā daļa - 49 - bija vīrieši, kuru vidējais vecums bija 57 gadi. 2019.gadā gāja bojā 22 sievietes, viņu vidējais vecums bija 72 gadi. Savukārt deviņu bojāgājušo personības nav noskaidrotas. Salīdzinot statistikas datus pa pilsētām, visvairāk ugunsnelaimēs bojāgājušo bija Rīgā, kur gājuši bojā 16 cilvēki.
VUGD rīcībā esošā statistika liecina, ka 21 ugunsgrēka gadījumā, kad bojā gāja cilvēks, iespējamais ugunsgrēka iemesls bija saistīts ar neuzmanīgu smēķēšanu telpās, bet vēl 21 ugunsgrēks notika ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu dēļ, izmantojot atklātu uguni.
Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos cieta 279 cilvēki, tostarp 17 nepilngadīgie. Kopējais cietušo skaits gada laikā samazinājies par 7%. Salīdzinājumam - 2018.gadā cieta 301 cilvēks.
Pērn pieaudzis ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits - 406 -, tostarp izglābti arī 57 nepilngadīgie.
Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 7176 glābšanas darbus, kas ir par 1,28% vairāk nekā 2018.gadā. Pērn izglābti 432 cilvēki, no kuriem lielākā daļa jeb 156 cilvēki izglābti ceļu satiksmes negadījumos, 55 cilvēki izglābti augstumā vai pazemes komunikācijās, 71 pēc apmaldīšanās purvos vai mežos, 45 pēc negadījumiem uz ūdens vai ledus, bet 38 cilvēkiem palīdzība bija nepieciešama saistībā ar dažādiem sadzīves negadījumiem.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka aizvadītajos astoņos gados no ūdenstilpēm izcelto iespējamo noslīkušo skaits pārsniedz ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu. Pērn no ūdenstilpēm izcelti 96 bojāgājuši cilvēki.