Pētījumu no 2020.gada līdz 2021.gadam īstenoja Vācijas dzelzceļa konsultāciju uzņēmums "Ramboll Deutschland".
Izpētes galvenais mērķis bija veikt padziļinātu situācijas analīzi, to salīdzinot ar starptautiskiem dzelzceļa transporta pakalpojumiem, jaunākajām transporta politikas tendencēm Eiropas Savienības (ES) un nacionālā līmenī, kā arī ņemot vērā uzsāktos un plānotos dzelzceļa jomas projektus Latvijā.
Izpēte ļāva pārskatīt nākotnes pasažieru transporta piedāvājumu, lai nodrošinātu visaptverošu dzelzceļa transporta pakalpojumu klāstu Latvijā un kaimiņvalstīs, kas aptvertu nākotnes priekšrocības un iespējas, ko radīs "Rail Baltica" pamattrases būvniecība un jauna ekonomiskā koridora izveide.
Izpētes izstrādes procesā tika izveidota paplašināta darba grupa, piedaloties ekspertiem no lielākajām ar dzelzceļa nozari saistītajām organizācijām Latvijā - Satiksmes ministrijas, "Latvijas dzelzceļa", "Pasažieru vilciena", Autotransporta direkcijas, "RB Rail" un "Rail Baltica" nacionālā ieviesēja Latvijā "Eiropas dzelzceļa līnijas". Izpētes darbu pēc Satiksmes ministrijas deleģējuma koordinēja "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta komanda.
Izpētē tika arī skatītas iespējas integrēt dzelzceļa sistēmu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, izveidojot vienotu transporta kustības grafiku, kas nodrošinātu 15 minūšu intervālus pilsētas un piepilsētu vilcieniem, tādējādi veicinot vilcienu un autobusu kustības sarakstu integrāciju visā nākotnes dzelzceļa transporta tīklā un mobilitātes mezglos.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka pirmo reizi veikts tik padziļināts pētījums par dzelzceļa pasažieru pakalpojumiem Latvijā, kas sniedz praktiskus ieteikumus uzlabojumiem. Rīgas dzelzceļa mezgla darbības optimizācijas pētījumā ieteiktie risinājumi pakāpeniski tiek ieviesti, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pakalpojumu. Līdz ar "Rail Baltica" līnijas uzcelšanu pasažieru pārvadājumu sistēma kļūs mūsdienīgāka, pasažieriem ērtāka un stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, pauda Linkaits.
"RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs informēja, ka šī pētījuma kopējie rezultāti nosaka Latvijas mēroga transporta sistēmas pakalpojumu piedāvājumu, kura pamatā ir Šveices Federālā dzelzceļa radītā koncepcija, iedvesmojoties no labi zināmā Šveices pulksteņa.
"Piemēram, Rīgas centrālās stacijas mezglā vilcieni no un uz visiem galamērķiem varēs satikties ik pa stundai, tādējādi nodrošinot iespēju pasažieriem pārsēsties no viena vilciena uz otru ērtāk un vienkāršāk. Turklāt grafika regularitāte paredz divu dzelzceļu sistēmu pilnīgu integrāciju un sinhronizāciju daudzās vilcienu kategorijās, piemēram, ātrgaitas, nakts vilcienos, reģionālajos un piepilsētas vilcienos, kas kursēs pa "Rail Baltica" un "Latvijas dzelzceļa" sliedēm," skaidroja Bedmārs.
"Ramboll Deutschland" vecākais konsultants Ralfs Jūgelts norādīja, ka profesionālajā dzelzceļa nozares valodā jauno grafiku sauc par regulāru intervālu grafiku, turpretī iedzīvotājiem un nākotnes dzelzceļa pasažieriem tas nozīmēs vairākas praktiskas lietas - pirmkārt, vilcienu kustības grafikus būs vieglāk iegaumēt, jo vilcieni kursēs pēc viena laika grafika ik pa stundai, un, otrkārt, pārsēšanās no viena vilciena uz otru Rīgas centrālajā stacijā būs ērtākā no un uz jebkurā virzienā.
Linkaits piebilda, ka "Pasažieru vilciena" jauno elektrovilcienu darbības sākšana un Rīgas Centrālās stacijas mezgla rekonstrukcijas pabeigšana radīs nākamo būtisko dzelzceļa kustības saraksta uzlabojumu, nodrošinot labāku vilcienu satiksmes regularitāti un biežumu.
Tāpat arī šis pētījums atklāja galvenos stratēģiskos virzienus, lai izstrādātu pilnībā integrētu un multimodālu "Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānu", kas ir reforma, pie kuras sagatavošanas strādā Satiksmes ministrija kopā ar citām iesaistītajām pusēm, tostarp Autotransporta direkciju, Rīgas plānošanas reģionu, "Latvijas dzelzceļu", "Eiropas dzelzceļa līnijām", "Pasažieru vilcienu", "Rīgas satiksmi" un pašvaldībām, un kas ir daļa no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kura mērķis ir mudināt pilsētas iedzīvotājus pāriet no privātajām automašīnām uz sabiedrisko transportu, un jo īpaši - dzelzceļa transportu.
Izpēte identificē sinerģijas ar "Rail Baltica", no kurām daļa ieviešama jau "Rail Baltica" projektēšanas un būvniecības darbu posmā, jo īpaši Rīgas pilsētas teritorijā. Šie priekšdarbi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu dzelzceļa sistēmas darbību, ietverot abu dzelzceļa sliežu platuma tīklus.
Tāpat arī pētījums atspoguļo pirmos soļus ceļā uz nepieciešamajām investīcijām, lai turpinātu uzlabot un paātrinātu "Latvijas dzelzceļa" tīkla darbības un sniegto pakalpojumu kvalitāti ilgtermiņā.
Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.