Pētījumā pievērsta uzmanība arī tam, kur automašīnā brauciena laikā atrodas bērni un kā viņi uzvedas. No visām pētījumā apsekotajām automašīnām ar bērniem vienā piektdaļā gadījumu tie neatradās auto sēdeklītī/paliktnī vai nebija piesprādzēti ar drošības jostu.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem autovadītāji drošības jostas lieto 80% gadījumu, viņiem blakus priekšā sēdošie pasažieri - 75%, taču būtiski sliktāka situācija ir ar aizmugurē sēdošajiem pasažieriem. Aptaujājot auto pasažierus, atklājās, ka 32% auto aizmugurē sprādzējas vienmēr, 37% to dara dažkārt, savukārt 31% atzina, ka nekad nesprādzējas.
Uz jautājumu, kas mudinātu piesprādzēties, respondenti ir atzīmējuši augstākus sodus, biežāku kontroli uz ceļiem, kā arī negatīvu pieredzi pašam vai paziņām. Kā mudinājumus mainīt ieradumus un piesprādzēties, aptaujātie nosaukuši citu cilvēku nosodījumu un satiksmes drošības kampaņas.
"Katrs otrais satiksmes dalībnieks no aptaujātajiem 1000 respondentiem atzīst, ka drošības jostu lieto tikai tādēļ, ka par tās nelietošanu draud sods. Sods kā darbības motivācija liecina par salīdzinoši vāji attīstītu braukšanas kultūru, kurai drošība būtu raksturīga kā ikdienas uzvedības norma un drošības jostas lietošana - ieradums, kam netiek pievērsta īpaša uzmanība. Viens klikšķis aizsprādzējot drošības jostu, salīdzinoši būtu tas pats, kā drošības dēļ aizslēgt durvis, pametot mājokli," komentējot iegūtos rezultātus, akcentē Latvijas faktu pētījuma projekta vadītāja Oksana Kurcalte.
Pētījuma rezultāti parāda autovadītāju un pasažieru nevērību pret normām, kuru mērķis ir viņu pašu un līdzcilvēku drošība. Turklāt pērn gandrīz uz pusi palielinājies bojāgājušo auto pasažieru skaits, un viens no iemesliem tiek minēts nepiesprādzēšanās. Jautājums par jostām, īpaši auto aizmugurē, ir aktuāls arī citviet - vairākās Eiropas valstīs iegūtie dati liecina, ka drošības jostu lietošanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība (piemēram, 84% Rumānijā aizmugurē nelieto jostas, Itālijā - 56%, bet Spānijā - 39%); līdz pat 60% bojāgājušo lielceļu negadījumos nebija piesprādzējušies, un tieši nepiesprādzēšanās ir otrais biežākais nāves gadījumu iemesls ceļu satiksmē.
Pētījums par drošības jostu izmantošanu tika veikts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas Dzīvības josta laikā. Tās nolūks ir atgādināt un informēt par drošības jostu un sprādzēšanās nozīmi, tostarp auto aizmugurē, lai pasargātu cilvēkus un veicinātu satiksmes drošību. Aizmugurē sēdošā pasažiera nesprādzēšanās avārijas situācijā var radīt smagas sekas. Šāds aizmugurē sēdošais pasažieris ne tikai briesmām pakļauj savu dzīvību, bet ar savu ķermeni var smagi savainot vai pat nogalināt priekšā sēdošos.