37% strādājošos pašreizējā darbā visvairāk notur darbavietas stabilitāte jeb drošums. Darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, salīdzinoši biežāk ir minējuši valsts vai pašvaldību sektorā un lielajos uzņēmumos ar 250 un vairāk strādājošajiem, kā arī ilggadējie darbinieki, kas uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus.
Nākamie būtiskie iemesli 33% strādājošo ir uzņēmuma atrašanās vieta, tuvums dzīvesvietai. Uzņēmuma atrašanās vietu kā nozīmīgu faktoru biežāk ir norādījuši Latgalē strādājošie, kā arī darbinieki ar zemiem personīgiem un ģimenes ienākumiem.
31% darbinieku pašreizējā darbā notur interesants darba saturs. Sektoru, nozari kā būtisku iemeslu un interesantu darba saturu biežāk ir atzīmējuši valsts vai pašvaldību sektorā strādājošie, kā arī vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.
Savukārt to, ka viņus pašreizējā darbā notur darba alternatīvu trūkums, minējis 31% darbinieku. Šo iemeslu caurmērā biežāk ir uzsvēruši tieši Latgalē strādājošie, kā arī darbinieki ar zemiem personīgiem ienākumiem.
29% strādājošo ir svarīgas arī labas attiecības ar kolēģiem jeb labs iekšējais mikroklimats.
Savukārt darbinieki, kuri biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, kā arī cilvēki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku, mazāk par vienu gadu. Tie ir arī jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un rīdzinieki.
38% darbinieku atzīst, ka labprātāk strādātu valsts sektorā, bet 31% labāk izvēlētos darbu privātajā sektorā. Savukārt 16% neredz būtisku atšķirību starp darbu valsts un privātajā sektorā, taču 15% ir bijušas grūtības sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
63% strādājošie no darba aizietu lielāka atalgojuma dēļ. Pēc šī iemesla nākamie biežāk minētie ir personīgi apsvērumi - ģimenes stāvoklis, veselība, vecums - 22% strādājošo. Slikti darba apstākļi ir 20%, bet labāki piedāvātie bonusi - 20% darbinieku.
Starp nozīmīgiem darba maiņas iemesliem minēts arī mazāks stresa līmenis, uz to norādījuši 17% strādājošo. Par vēl diviem darba maiņas iemesliem 17% strādājošo minējuši labākas personiskās, profesionālās izaugsmes iespējas un interesantāku darba saturu, ko norādījuši 16% strādājošie, liecina TNS veiktā pētījuma dati.
Sliktus darba apstākļus kā darba maiņas iemeslu caurmērā biežāk ir norādījuši strādnieki, kā arī darbinieki ar zemāku izglītības līmeni. Piedāvātos labumus un bonusus par iemeslu darba maiņai biežāk nekā vidēji ir minējuši no 25 līdz 34 gadus veci strādājošie, kā arī Rīgā dzīvojošie.
Darba maiņa biežāk nav aktuāla valsts vai pašvaldību sektorā strādājošiem, ilggadējiem darbiniekiem, tiem, kas uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairākus gadus. Darba maiņa nav aktuāla arī gados vecākiem darbiniekiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem, laukos un Kurzemē strādājošiem, kā arī vadītājiem un augstākā līmeņa speciālistiem, liecina TNS veiktā pētījuma dati.
"No vienas puses, darbinieku atvērtība jauna darba meklējumiem un gatavība darba maiņai nozīmē iespējas uzņēmumos piesaistīt jaunus darbiniekus. No otras puses, tas ir arī risks zaudēt jau pašreiz uzņēmumā strādājošos. No tā izriet divi galvenie cilvēkresursu vadības aktivitāšu pētniecības virzieni, kas vēršami uz, pirmkārt, darba devēja zīmola vadības aktivitātēm potenciālo darbinieku vidū, un, otrkārt, attiecību stiprināšanu un darba devēja zīmola vadību esošo darbinieku vidū," pētījuma datus komentē TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva.
Pētījumu ar mērķi noskaidrot darba ņēmēju viedokli par aktuāliem ar darbu un darba tirgu saistītiem jautājumiem tirgus TNS veica 2014.gada oktobrī un novembrī. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju regulārā Omnibusa ietvaros aptaujas veidā visā Latvijā tika aptaujāti 635 darba ņēmēji. Izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam, informēja TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele.