Pētniece, balstoties uz pētījuma datiem, atklāja, ka visiem 15 intervētajiem žurnālistiem informācija darba vajadzībām ir atteikta, nepamatoti kavēta vai bijuši citi apgrūtinājumi to iegūt.
No 15 intervētajiem žurnālistiem deviņi apgalvoja, ka ir bijusi vairākkārt apgrūtināta sabiedriski nozīmīgas informācijas iegūšana no dažādām iestādēm vai amatpersonām. Četri respondenti atklāja, ka bijušas grūtības saziņā ar dažām iestādēm vai par specifiskiem tematiem, bet viens žurnālists norādīja, ka informāciju iegūt samērā viegli, grūtības izņēmuma gadījumos.
Ločmele pauda, ka nereti problēma ir informācijas novēlotā sniegšanā, nevis nesniegšanā vispār. Četri no intervētajiem žurnālistiem pēdējos gados piedzīvojuši gadījumus, kad lūgtā informācija nav saņemta nedēļu, mēnešu un pat nepilna gada garumā.
Pētījumā viedokli pauda ziņu portāla Tvnet galvenā redaktora vietnieks Toms Ostrovskis, kurš atzīmēja ilgstošos mēģinājumus vienoties par interviju ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV). Pētījumā Ostrovskis akcentēja, ka interviju ar Ministru prezidentu mēģināja iegūt pirms Covid-19 pandēmijas, taču rezultātu guva pēc desmit mēnešiem. Savukārt Delfi sarunu ar premjeru izdevās iegūt pēc deviņiem mēnešiem.
"Šis bija viens no pēdējo gadu spilgtākajiem notikumiem, ņemot vērā, ka Tvnet un Delfi nav tie mazāk zināmie mediji tirgū. Spriedām - kāpēc atteikums tieši šiem medijiem? Jo tajā pašā laikā Lsm.lv vai Latvijas Radio, man šķiet, ka citā komercmedijā arī [bija intervijas]," pauda medija redaktors pētījumā.
Ločmele atklāja, ka pētījumā desmit žurnālisti no 14 žurnālistiem ir izjutuši apgrūtinājumu iegūt informāciju no amatpersonām attālinātā darba dēļ. Lai gan daži Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie jauninājumi - tiesas sēžu audioprotokoli, reģionālo mediju iespējas pieslēgties valdības attālinātajām preses konferencēm - uzlabo informācijas atklātību, kopumā attālinātais darbs radījis informācijas atklātības apgrūtinājumus, kurus uzlabojumus neatsver.
Kā pauda pētniece, informācijas atklātības apgrūtinājumu veido liegtā iespēja uzdot jautājumus preses konferencē, jo tās slēdz arī tad, kad vēl joprojām ir aktīvas jeb paceltas žurnālistu virtuālās rokas. Tāpat preses konferencēs neatbild uz citiem jautājumiem ārpus izziņotā temata. Savukārt kā trešo iemeslu žurnālisti min, ka ir grūtības veidot ekskluzīvus materiālus.
Piemēram, Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns pētījumā pauda, ka agrāk konferencēs žurnālists varēja uzdot jautājumus arī par citiem tematiem. Esošajā situācijā žurnālists ir novērojis, ka tagad ir pieejami monologi no amatpersonām, kas tiek translēti tiešraidē.
"Tas nav formāts, kurā var uzdot normālu jautājumu vai papildjautājumu. Tas ir tā kā pa pastu sarakstīties - tāda vienvirziena komunikācija. Īsti arī nevar saprast, kas piedalīsies. Piemēram, ir bijis, ka premjers nepiedalās. Aizsūtu jautājumu uz Valsts kanceleju, bet atbilde ir, ka tas ir politisks lēmums, viņi nevar komentēt," pauda žurnālists pētījumā.
Ločmele norādīja, ka informācijas apgrūtinājumu veido arī tas, ka medijiem nav iespēju sastapt amatpersonas, kuras arī strādā attālināti.
Tāpat kā viens no iemesliem minētas arī slēgtās Ministru kabineta sēdes. Pētījumā raidījuma Nekā personīga galvenā redaktore Arta Ģiga pauda, ka galvenā problēma, kas notika, kamēr bija slēgtās sēdes, - žurnālisti nezināja, kādi lēmumi vispār ir pieņemti un par tiem nevar uzdot jēgpilnus jautājumus.
Kā stāstīja Ločmele, žurnālisti pētījumā norādījuši, ka biežākie aizbildinājumi, lai informāciju nesniegtu vai arī to ilgi sagatavotu ir, ka pieprasītā informācija skar Eiropas Savienības (ES) Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informācija ir komercnoslēpums vai skar izmeklēšanas intereses. Retāk minētie iemesli bija attālinātais darbs, aizņemtība, pārāk daudz mediju jautājumi un preses konferencē būs iespēja uzdot jautājumu par interesējošo tematu.
Pētījumā Ločmele secinājusi, ka ir nevienlīdzīga attieksme pret medijiem. Lai gan Informācijas atklātības likums nosaka, ka iestādēm jāsniedz informācija pēc pieprasījuma, un tas neparedz informācijas saņēmēju šķirošanu, žurnālisti ir jutuši nevienlīdzīgu attieksmi.
Viņa atzīmēja, ka nereti priekšroka ir populārākajiem lielākajiem, nacionāla mēroga un sabiedriskajiem medijiem.
Ločmele norādīja, ka arī sabiedrībai ir radusies neizpratne par žurnālistikas funkcijām. Viņa atzīmēja, ka nereti žurnālistu interese vai jautājumi tiek asociēti tikai ar kaitējuma nodarīšanu, reputācijas sabojāšanu.
Pētījums veikts 2021.gadā, un tā centrā ir žurnālistiem un sabiedrībai nozīmīgi, taču līdz šim apkopotā veidā par visu nozari maz pētīti žurnālistikas prakses temati.