Meteoroloģiskā jeb termālā ziema iestājas, gaisa temperatūrai stabili noslīdot zem nulles. Ja periods, kurā dominē sals, ir īsāks par trim nedēļām, ziema nav iestājusies un 25.janvārī rudeni nomaina pavasaris. Pētnieki secinājuši, ka 25.janvāris Ziemeļeiropā atbilst gada aukstākajam punktam.
Salīdzinot ar pagājušā gadsimta beigām, prognozētais ziemas sākums šā gadsimta vidū Latvijā būs par aptuveni mēnesi vēlāks, savukārt pavasaris sāksies par aptuveni mēnesi agrāk.
Klimata sasilšana nenotiek vienmērīgi, ko apliecina gan atsevišķas īpaši siltas ziemas senākā pagātnē, gan prognozes par gaidāmām atsevišķām aukstām ziemām nākotnē.
Arī pašreizējā neparasti siltā ziema nenozīmē, ka tik siltas būs visas turpmākās ziemas. 2019.-2020.gada ziemas anomālais siltums galvenokārt skaidrojams ar noturīgu zema spiediena apgabalu Arktikā, bet nākotnē būs arī ziemas, kas paies anticiklona un liela sala zīmē. Globālās sasilšanas dēļ siltās ziemas kļūst vēl siltākas un aukstās ziemas caurmērā vairs nav tik aukstas kā senāk.
Pētījumā arī secināts, ka vasaras kļūs garākas. Periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +10 grādiem 2040.-2069.gadā vidēji iestāsies aprīļa beigās un noslēgsies oktobrī.
Lai gan ziemas gaidāmas par diviem mēnešiem īsākas, vasaras kļūs vien par mēnesi garākas, jo pieaugs rudens un pavasara garums - ilgāks kļūs gada periods ar gaisa temperatūru starp nulli un +10 grādiem.
Gada vidējai gaisa temperatūrai pieaugot par vienu grādu, Baltijas valstīs vasara kļūst par aptuveni desmit dienām garāka, ziema - par 20 dienām īsāka, secinājuši zinātnieki.
Jau ziņots, ka 2019.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 grādi - par 2,5 grādiem augstāka nekā 1961.-1990.gada references periodā. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumam šā gadsimta beigās vidējā gaisa temperatūra Latvijā gaidāma vēl par 1-3 grādiem augstāka nekā 2019.gadā.
Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā 2019.gads kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.
Irlielāmērāticams
Photoshop'ēta propaganda
Agenda 21