Pētījumā secināts, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauto cilvēku daudzums samazinājies no 37,9% sabiedrības 2011.gadā līdz 27,7% 2015.gadā.
Eirozonas dalībvalstu vidū identificētas vēl tikai divas citas valstis, kurās novērots būtisks nabadzības līmeņa samazinājums. Arī Lietuvai pērn izdevies ievērojami samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, gada laikā rādītāju samazinot no 32,5% līdz 27,7%. Savukārt Slovākijā nabadzības līmenis no 21,3% 2008.gadā nokrities līdz 18,4% 2015.gadā.
Kopumā tikai astoņās eirozonas dalībvalstīs nabadzība ir samazinājusies. Vācija, Beļģija, Nīderlande un Igaunija nabadzības riskam pakļautās sabiedrības daļas īpatsvaru samazināja par mazāk nekā 0,5%.
Vislielāko nabadzības līmeņa kritumu krīzes laikā Eiropā pieredzējusi Polija, kura nav eirozonas dalībvalsts. Polijā nabadzības līmenis sabiedrībā samazinājies no 34,4% 2008.gadā līdz 25,8% 2015.gadā.
Vairākās eirozonas valstīs nabadzība ievērojami pieaugusi. Grieķijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto daudzums palielinājies no 28,3% sabiedrības 2008.gadā līdz 36% 2015.gadā. Savukārt Īrijā šis rādītājs no 23,1% 2008.gadā uzkāpis līdz 29,5% 2015.gadā.
Nabadzības rādītāji palielinājušies arī valstīs, kurām nebija jāveic fiskālā konsolidācija. Piemēram, Spānijā nabadzības riskam pakļauto skaits 2008.gadā bija 23,3% sabiedrības, bet šogad šis skaitlis bija jau 29,2%. Arī Maltā nabadzības līmenis pieauga no 19,7% sabiedrības 2008.gadā uz 24% 2015.gadā.
Nabadzības palielinājusies ne tikai Eiropas dienvidos. Austrija 2008.gadā tika salīdzināta ar Skandināvijas valstīm, jo tajā nabadzības riskam pakļautās sabiedrības īpatsvars bija tikai 16,7%. Šogad Austrijas rādītājs ir jau 19,2%, kas ir tuvāks Vācijas nabadzības līmenim. Arī Luksemburgā nabadzības riskam pakļauto skaits palielinājies no 15,9% līdz 19% sabiedrības.
Efektīvākā sociālā sistēma, lai nepieļautu nabadzības līmeņa paaugstināšanos, ir Čehijā. Arī tā nav eirozonas dalībvalsts. Tai seko Nīderlandes un Zviedrijas sociālās labklājības sistēmas.