Tas ir otrs straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES) - straujāk nelegālo cigarešu tirgus pieaudzis tikai Francijā - par 9,4 procentpunktiem.
Pētījumā secināts, ka Latvijā zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ pērn veidoja apmēram 59 miljonus eiro, kas ir par 19 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gadā.
Kopējais cigarešu patēriņš 2020.gadā Latvijā bija 2,1 miljards vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019.gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apmēra 68% bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% - viltotās cigaretes, savukārt 20% - cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.
KPMG pārstāvji atzīmēja, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, tostarp 2019.gadā nelegālo cigarešu tirgus samazinājās līdz 14,1%, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē.
Galvenā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts vēsturiski ir Baltkrievija - 2020.gadā no Baltkrievijas kontrabandas ceļā tika ievests 291 miljons cigarešu jeb 67% no kopējā kontrabandas apmēra. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir būtiskās cigarešu cenu atšķirības. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, bija NZ, Premier un Camel.
No Latvijas uz citām Eiropas valstīm gan kā kontrabanda, gan legālā ceļā pērn izvesti kopumā 110 miljoni cigarešu. Cigaretes izvestas galvenokārt uz Somiju (31 miljons vienību), Igauniju (20 miljoni vienību), Zviedriju (13 miljoni vienību), Īriju (11 miljoni vienību) un Poliju (deviņi miljoni vienību).
Ēnu ekonomikas pētnieks, SSE Riga profesors un biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes loceklis Arnis Sauka skaidroja, ka ekonomikas lejupslīdes laikā viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā būtiski aug. Tostarp arī 2010.gadā, kad tika piedzīvota liela ekonomikas lejupslīde, salīdzinājumā ar 2008.gadu, cigarešu viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā palielinājās līdz 32% Latvijā, 25% Lietuvā un 15% Igaunijā.
"Līdzīga situācija ir novērojama arī šobrīd - Covid-19 pandēmija atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomiku, kas atspoguļojas arī nelegālās tirdzniecības pieaugumā. Šādā situācijā, neadekvāti strauji palielinot akcīzes nodokli un tādējādi paaugstinot tabakas izstrādājumu cenu, pastāv liels risks ka palielināsies nelegālo cigarešu pirkšanas apmēri - nesamazinoties kopējam tabakas izstrādājumu patēriņa apmēram un valstij zaudējot potenciālos nodokļu ieņēmumus, ko parāda arī KMPG pētījums," uzsvēra Sauka.
Viņš arī pauda viedokli, ka, ņemot vērā situāciju un modelējot dažādus scenārijus, politikas veidotāju pieeja pakāpeniskai cigarešu akcīzes nodokļa palielināšanai būtu optimāls risinājums un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu nelegālā tirgus pieaugumu.
"Augšminētos principus nodokļu celšanā būtu lietderīgi ņemt vērā arī attiecībā uz tā dēvētajiem jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem un nikotīnu saturošiem produktiem, kuri iemanto aizvien lielāko popularitāti. Nodokļu politikai attiecībā uz cigaretēm un jaunajām alternatīvām vajadzētu būt sabalansētai. Savukārt ekonomikas uzplaukuma laikā akcīzes nodokli cigaretēm var palielināt vairāk," piebilda Sauka.
Tāpat pētījumā lēsts, ka ES kopējais cigarešu patēriņš 2020.gadā samazinājās par 4,7% - līdz 438,8 miljardiem cigarešu, savukārt ar Covid-19 saistītā robežkontrole un ceļošanas ierobežojumi veicināja strauju pārrobežu tirdzniecības kritumu, kas 2020.gadā samazinājās par 18,5% - līdz 11,9 miljardiem cigarešu. Kopējo cigarešu patēriņa kritumu veicināja arī smēķējamās tabakas cigarešu uztīšanai pārdošanas apmēru pieaugums, kas ekvivalents sešiem miljardiem cigarešu.
Vienlaikus nelegālo cigarešu patēriņš visā ES pērn pieauga par 2%, sasniedzot 34,2 miljardus vienību. Nelegālo cigarešu patēriņš pagājušajā gadā ES veidoja 7,8% no visa cigarešu tirgus, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.
Tāpat KPMG pētījumā konstatēts - ja 2020.gadā visas nelegālās cigaretes tiktu iegādātas legālā tirgū, nomaksājot visus nodokļus, kopējie ES valstu nodokļu ieņēmumi būtu par 8,5 miljardiem eiro lielāki.