Pētījumu centra SKDS šogad martā organizētajā aptaujā noskaidrots - ja tiktu nodrošināti nepieciešami materiālie apstākļi, divus bērnus vēlētos 45,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, trīs bērnus – 32,7%, bet vienu vai vairāk par četriem bērniem attiecīgi 8,4% un 10,2% respondentu. Savukārt nevienu bērnu ģimenē nevēlētos 1,7% aptaujāto. Sievietes dotu priekšroku diviem bērniem ģimenē – 49% un 43% vīriešu, turklāt vīrieši ir vairāk gatavi uzņemties rūpes par trim bērniem – 36% gadījumos, salīdzinot ar sievietēm - 29%.
Tiesa, aptaujā iezīmējas diezgan skaidri priekšstati par vecāku pienākumu robežām – 25% uzskata, ka bērnam ir pieņemami dzīvot vecāku aprūpē līdz 18 gadiem, 34% - par robežu uzskata 20 gadus, 28% - 25 gadus, 2% respondentu - 30 gadus un vairāk. Katrā ziņā - 90% uzskata par nepieņemamu, ja vesels vīrietis 30 gadu vecumā dzīvo vecāku apgādībā, salīdzinājumam, pret šādu parādību iedzīvotāji ir bijuši mazāk iecietīgi nekā pret ārlaulības sakariem (60%) un abortiem (45%).
Vienlaikus vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju uzskata, ka, lai pāri uzskatītu par ģimeni, bērni nemaz nav nepieciešami.
"Pētījums parāda, ka pat pie finansiāli ideāliem apstākļiem, tikai trešā daļa ģimeņu vēlas trīs bērnus, kas ir zināmā pretrunā sapņiem par demogrāfisko uzplaukumu, tiklīdz iestāsies labāki laiki ekonomikā. Pašlaik iedzīvotāju skaits turpina samazināties un to nevarētu pārvarēt pat tad, ja strauji uzlabotos materiālie apstākļi. Lai situācija mainītos un iedzīvotāji vēlētos vairāk bērnus, ir jāmainās cilvēku priekšstatiem par ģimenes un bērnu vērtību. Varbūt tas skan nedaudz ekstrēmi, bet, manuprāt, sabiedrība šobrīd ir akceptējusi savu lēnu, bet neizbēgamu izmiršanu, ja kardināli nemainīsies uzskati par ģimenes lomu un bērnu vērtību," analizējis Zalāns.
MM