Pētījumā tika skatītas sakarības no vairāk nekā 2800 ceļu satiksmes negadījumiem viena gada periodā. Tāpat, lai noskaidrotu autovadītāju viedokli par savām transportlīdzekļa vadīšanas prasmēm un citiem apstākļiem īsi pirms negadījuma vai avārijas brīdī, tika veikta to autovadītāju aptauja, kuri konkrētajā izpētes laika posmā bija iesaistīti ceļu satiksmes negadījumā.
Pētījuma rezultāti atklāj, kādu paradoksu – veiktajā aptaujā, autovadītāji savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes vērtē vislabāk, kad meteoroloģiskie un ceļa apstākļi ir labi, taču negadījumu analīze parāda, ka tieši šādos apstākļos notiek visvairāk smago negadījumu. Īpaši izcēlās jūnijs un jūlijs, kad smago negadījumu skaits no kopējā to skaita gadā sastāda 32%. Tāpat smago negadījumu skaita pieaugums novērots līdz ar rudens iestāšanos, īpaši oktobrī un novembrī, kuros visvairāk cieš gājēji, vēsta VP.
Zīmīgi, ka 60% šādu smago negadījumu ar cietušiem gājējiem notikuši apdzīvotā vietā un visbiežāk negadījumu izraisījis pats gājējs, kur katrs septītais no tiem bijis alkohola reibumā. Būtiski, ka vairāk nekā puse cietušo gājēju ir vecumā virs 50 gadiem un nekad nav ieguvuši autovadītāja apliecību. Lielākā daļa šādu negadījumu notikuši diennakts tumšajā laikā, aptuveni vienāds daudzums fiksēti gan ārpus apdzīvotām vietām, gan apdzīvotās vietās, kur bijis apgaismojums.
Citu negadījumā iesaistīto dalībnieku analīze uzrāda, ka 82% gadījumu smagas autoavārijas izraisījuši vīrieši, 36% no tiem - vecumā līdz 29 gadiem. Smags ceļu satiksmes negadījums visbiežāk izraisīts ar Audi markas automašīnu, kas 81% gadījumu bijusi vecāka par 20 gadiem.
Pētījums tapis ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja atbalstu.
VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsver pētījuma nozīmību, sakot, ka līdz šim Latvijā veiktie pētījumi ceļu satiksmes drošības jomā nav bijuši tik visaptveroši: “Atšķirībā no citiem ceļu satiksmes jomā veiktajiem pētījumiem, šis ir daudz padziļinātāks. Esam īpašu uzmanību vērsuši uz autovadītāja, transportlīdzekļa un ārējās vides mijiedarbību negadījuma brīdī.”
Runājot par pētījuma secinājumiem, Krapsis atklāj: “Izpētītās likumsakarības būtībā apstiprina mūsu priekšnojautas par risku faktoriem, kā rezultātā rodas smagās avārijas. Pētījumā skaidri redzams, ka negadījumu analīzi nedrīkst veikt izejot tikai no viena faktora, uzskatot, ka pie visa vainīgs ir tikai autovadītājs. Būtiska loma ir arī videi, ko pierāda gan veiktā analīze, gan arī autovadītāju aptauja. Policija ir aktīvi strādājusi, lai savu spēju robežās novērstu ceļu satiksmes drošības apdraudējumus un darīs to arī turpmāk, taču jāsaprot, lai šo situāciju uzlabotu, ir jāiesaistās visām ar ceļu satiksmes drošību saistītajām institūcijām un jāiegulda laiks, nauda un resursi.”