Pētnieki atzīst, ka Jaunā gada sagaidīšanas paradumi kopš 1999.gada nav īpaši mainījušies. Arī šī gada nogalē visbiežāk Latvijas iedzīvotāji Jauno gadu sagaidīs savās mājās (61%), bet piektā daļa (21%) gatavojas doties pie kāda ciemos.
Tikai 7% iedzīvotāju Jauno gadu plāno sagaidīt plašākā cilvēku lokā, apmeklējot kādu pasākumu Latvijā. 2% iedzīvotāju Jauno gadu plāno sagaidīt ārpus Latvijas, bet 9% decembra vidū vēl nebija izlēmuši, ko gatavojas darīt naktī uz 1.janvāri.
SKDS pētnieki secina, ka apmēram šādās proporcijās iedzīvotāju atbildes nemainīgi sadalās kopš 1999.gada. Vienīgie būtiskie izņēmumi bija 2007. un 2008.gada nogales, kad decembra vidū iedzīvotāji salīdzinoši biežāk atzina, ka vēl nav izlēmuši, kur sagaidīs Jauno gadu, bet salīdzinoši retāk apgalvoja, ka to darīs savās mājās (47% - 49%).
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri Jauno gadu sagaida ārzemēs, nav īpaši atkarīgs no tā, vai Latvijā ir ekonomikas un darba algu pieaugums (2006. – 2007. gads) vai ekonomiskā krīze pasaulē (2008. – 2009.gads), vai Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts (no 2004.gada). Saskaņā ar aptauju datiem kopš 1999.gada uz ārzemēm sagaidīt Jauno gadu nemainīgi dodas 1% līdz 2% iedzīvotāju, secinājuši sociologi.
Pētījums parāda, ka Jauno gadu sagaidīt savās mājās biežāk kā caurmērā plāno gados vecākie iedzīvotāji (vecuma grupā 55 gadi un vairāk: 77%), zemnieki (87%), mājsaimnieces (83%), Vidzemē (70%) un lauku apvidos dzīvojošie (70%).
Savukārt ciemos Jauno gadu sagaidīs ciemos vairāk aptaujāto vecumā no 18 līdz 34 gadiem (27%), skolnieki un studenti (33%) un rīdzinieki (25%).
Apmeklēt kādu pasākumu Latvijā caurmērā biežāk plāno gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (no 18 līdz 34 gadiem: 15%), skolnieki, studenti (21%), vadošos amatos strādājošie (11%), garīgā darba strādnieki (14%) un Latgalē dzīvojošie (14%), liecina aptaujas rezultāti.