Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa Latvijā ir pieaugusi līdz 5,4%, liecina Eiropas Komisijas PVN plaisas pētījums VAT Gap in Europe 2025. Tāpat arī kopējā Eiropas Savienības mērogā ir vērojams PVN plaisas pieaugums. Šo pieaugumu galvenokārt noteica globālie procesi – nelabvēlīgā makroekonomiskā situācija un izmaiņas patērētāju uzvedībā, kas būtiski ietekmēja PVN plaisas dinamiku, Dienai skaidro Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Turklāt jau iepriekš tika prognozēts, ka Latvijā PVN plaisa palielināsies, ņemot vērā makroekonomikas rādītājus un ciklus.
Vienlaikus Latvijā šobrīd PVN plaisa ir vairākas reizes mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs un zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tā Lietuvā PVN plaisa 2023. gadā bija 15,1%, bet Igaunijā – 10,3%. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Jāatzīmē, ka Latvija pēdējā desmitgadē ir būtiski samazinājusi PVN saistību neizpildes starpību.
Meklē palīdzību
Lietuva turpina cīnīties ar vienu no lielākajām PVN plaisām Eiropas Savienībā. Gan Lietuvas prezidenta birojs, gan Finanšu ministrija izteikušies, ka stingrāka nodokļu iekasēšana varētu palīdzēt atvieglot turpmāko budžetu veidošanu, tostarp novirzīt lielākus izdevumus aizsardzībai.
Pagājušā gada nogalē Lietuva parakstīja vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu par konsultācijām PVN plaisas samazināšanā. Rekomendācijas paredzēts izstrādāt līdz šā gada oktobrim, un praktiski soļi to īstenošanai varētu sākties šā gada beigās. Mērķis ir samazināt PVN plaisu līdz 10%, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs. Lietuvā gadiem ilgi ir notikušas diskusijas par to, kā atgūt aptuveni vienu miljardu eiro, kas cirkulē ēnu ekonomikā. Neraugoties uz vairākkārtējiem valdību centieniem, rezultāts nav panākts.
Piemēram, Latvijas VID līdz šim ir bijusi ļoti pozitīva pieredze sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem. Līdz ar to VID pilnveidoja PVN maksātāju reģistrācijas procesu, lai savlaicīgi identificētu un PVN sistēmā neielaistu potenciālos krāpniekus. Tāpat Pasaules Bankas ekspertu atbalsts palīdzēja precīzāk definēt PVN izvairīšanās shēmu veidus, noteikt katra iesaistītā dalībnieka lomu un izstrādāt atbilstošas metodes to ierobežošanai. Pasaules Banka šajā procesā darbojās kā būtisks katalizators: tās iesaiste atviegloja darbu, sniedza pamatotus ieteikumus un nodrošināja metodoloģisku atbalstu. Lai gan VID jau bija izstrādātas noteiktas pieejas un risinājumi, Pasaules Banka palīdzēja tos sakārtot, sistematizēt un izcelt galvenās prioritātes. Dažādas valstis, iekasējot nodokļus, nereti saskaras ar līdzīgām problēmām, tādēļ ārvalstu prakse un starptautisks skatījums var sniegt nozīmīgu ieguldījumu efektīvāku risinājumu izstrādē un ieviešanā.
Kā iepriekš
Kā rāda Eiropas Komisijas veiktie pētījumi, PVN plaisas apmērs lielā mērā ir atkarīgs no makroekonomiskās situācijas valstī un ekonomikas struktūras. Ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, viens no VID galvenajiem uzdevumiem ir nepieļaut būtisku PVN plaisas pieaugumu. Pozitīvais PVN plaisas attīstības scenārijs paredz pakāpenisku tās samazināšanos ekonomiskās izaugsmes periodos. Līdz ar to tiek prognozēts, ka 2024. gadā PVN plaisa Latvijā būtībā saglabāsies esošajā līmenī (5,3%).
Vairāki makroekonomiskie procesi 2023. gadā Latvijā veicināja lejupvērstu spiedienu uz PVN plaisu. To ietekmēja IKP pieaugums, kas norādīja uz ekonomikas atveseļošanos. Tāpat pieaugošais tūrisms un sarūkošais uzņēmumu bankrotu skaits stimulē PVN plaisas samazinājumu. Arī elektronisko maksājumu palielinājums mazina PVN plaisu.
Savukārt tāds rādītājs kā iedzīvotāju patēriņa sarukums palielina PVN plaisu. Jāatzīmē, ka pētījuma periodā pakalpojumu īpatsvars Latvijas ekonomikā pieauga. Tāpēc izmaiņas Latvijas ekonomikas nozaru struktūrā 2023. gadā veicināja PVN plaisas palielināšanos, jo neizpildes risks pakalpojumu sektorā mēdz būt lielāks.
Nevar būt nulle
VID ieskatā situācija, kurā PVN plaisa nepastāv vispār, nav iespējama. Pirmkārt, PVN ieņēmumu nedeklarēšanu pilnā apjomā nosaka ne tikai apzināta izvairīšanās vai pat krāpniecība, bet arī nekorekta normatīvo aktu interpretācija. Šī problēma joprojām nav reta, īpaši mazās uzņēmējdarbības formās.
Otrkārt, visā pasaulē ekonomikas struktūra nemitīgi mainās. Šobrīd pasaule piedzīvo jau ceturto industriālo revolūciju, ko raksturo mākslīgais intelekts un augsta automatizācija. Šādu pārmaiņu rezultātā veidojas jaunas nozares, savukārt citas ekonomikas jomas pakāpeniski izzūd. Nereti novērojamas situācijas, kad strukturālo pārmaiņu dēļ atsevišķās nozarēs konkurences spiediens kļūst tik spēcīgs, ka "ietaupījums uz nodokļu rēķina" kļūst par izplatītu negodīgas konkurences instrumentu.
Strukturālie, ekonomiskie un cilvēkfaktori vienmēr rada noteiktu PVN plaisas līmeni, pat ja tas ir ļoti zems. Līdz ar to arī valstis ar ļoti augstu nodokļu morāli un spēcīgiem nodokļu administrēšanas procesiem saskaras ar PVN plaisas svārstībām, kas ir normāla parādība, norāda VID.