Septiņi no pašreizējās EK komisāriem ievēlēti Eiropas Parlamentā (EP), kas otrdien atklāja pirmo sēdi. Trīs ievēlētie komisāri izvēlējās palikt EK, bet četri eirokomisāri atkāpās no amata komisijā, sākot darbu Eiroparlamentā.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka aizgājušo četru komisāru pienākumi pagaidām uzticēti citiem komisāriem.
Tādējādi Polijas pārstāvja un līdzšinējā budžeta un finanšu programmu komisāra Januša Levandovska pienākumi uzticēti Piebalgam, kurš atbild arī par ES attīstības sadarbības jautājumiem.
EK viceprezidentes un tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāres Vivjenas Redingas pienākumus uzņemsies reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns no Austrijas.
Ekonomikas komisāra Olli Rēna pienākumus pārņems līdzšinējais transporta komisārs Sīms Kallass no Igaunijas.
Savukārt rūpniecības komisāra Antonio Tajāni pienākumus pildīs iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.
Maijā notikušajās vēlēšanās eiroparlamentā ievēlēts arī EK viceprezidents starpinstitūciju attiecību un administrācijas jautājumos Marošs Šefčovičs no Slovākijas, patērētāju aizsardzības komisārs Nevens Mimica no Horvātijas un tirdzniecības komisārs Karels de Guhts no Beļģijas, taču viņi izvēlējušies palikt EK cerībā, ka rudenī nacionālās valdības viņus no jauna izvirzīs komisāra amatam.
Somija, Itālija, Polija un Luksemburga izvirzījusi jaunus kandidātus komisāru amatiem, taču tie vēl jāapstiprina nacionālajiem parlamentiem. Turklāt pēc Žana Kloda Junkera ievēlēšanas EK prezidenta amatā Luksemburgas pārstāvim būs jāatkāpjas no komisāra amata.
Barrozu ir arī tiesības jaunajiem komisāriem piedāvāt citus amatus, pārdalot krēslus EK.
Sagaidāms, ka jaunie izvirzītie komisāri paliks nākamajā EK, kas tiks veidota rudenī, tomēr teorētiski nacionālās valdības uz Briseli oktobrī, kad savu darbu beigs Barrozu komanda, var nosūtīt kādu citu komisāra kandidātu.
Eiroparlamentā balsojums par Junkera apstiprināšanu EK prezidenta amatā gaidāms 16.jūlijā, un tajā nav gaidāmi nekādi pārsteigumi. Tajā pašā dienā Junkeram Briselē paredzētas tikšanās ES līderiem, lai apspriestos par vadošajiem krēsliem viņa komandā, īpaši par ārlietu augsto pārstāvi.
Izskanējuši arī ierosinājumi par EK restrukturizāciju, Francijai, Vācijai un Lielbritānijai iestājoties par vairāku komisāru pienākumu apvienošanu plašās jomās, ko ES līderi uzskata par prioritārām, piemēram, nodarbinātība, imigrācija, sociālā aizsardzība, enerģētika un ārlietas.
Tomēr mazās dalībvalstis nav apmierinātas ar šādu restrukturizāciju un norāda uz ES līgumu, kurā rakstīts, ka visi komisāri ir vienlīdzīgi.